Seminārā aicināti piedalīties veselības aprūpes profesionāļi un institūciju pārstāvji, kas iesaistīti skrīninga organizēšanā un īstenošanā.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri uzsver: “Latvijai ir ambiciozi mērķi palielināt vēža skrīninga aptveri, jo agrīna atklāšana nozīmē lielāku iespēju izglābt dzīvību, saglabāt veselību un cilvēkam atgriezties pilnvērtīgā dzīvē. Taču skrīninga aptvere pati par sevi nav mūsu galvenais mērķis – aiz katra procenta ir cilvēks un viņa dzīves kvalitāte. Tāpēc Latvijas uzdevums ir veidot tādu skrīninga sistēmu, kurā sieviete ne tikai saņem uzaicinājumu uz izmeklējumu, bet var paļauties uz kvalitatīvu izmeklējumu, savlaicīgu diagnozi un skaidru ceļu līdz ārstēšanai. Mums jāvirzās no skrīninga kā atsevišķa izmeklējuma uz pilnvērtīgu agrīnas vēža atklāšanas sistēmu. Nīderlandes pieredze ir iespēja paskatīties uz šo nākamo soli un saprast, ko Latvija var izdarīt vēl labāk.”
Seminārā SPKC pārstāvji iepazīstinās klātesošos ar statistikas datiem un skrīninga programmas novērtējumu, ļaujot izvērtēt pašreizējo situāciju un identificēt jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi.
SPKC direktore Elīna Dimiņa atgādina: “Krūts vēzis ir biežākais ļaundabīgais audzējs sievietēm un viens no nozīmīgākajiem onkoloģiskās mirstības cēloņiem gan pasaulē, gan Latvijā. To apliecina gan Starptautiskās vēža izpētes aģentūras (IARC), gan Slimību profilakses un kontroles centra dati. Kvalitatīvi īstenota krūts vēža skrīninga programma ir svarīgs elements situācijas uzlabošanai. Programmas kvalitāti raksturo ne tikai iedzīvotāju atsaucība, kas 2025. gadā sasniegusi 37,7%, bet arī visa skrīninga procesa norise. Tā ietver sistemātisku procesu uzraudzību, iesaistīto speciālistu kompetenci, izmeklējumu kvalitātes nodrošināšanu un kvalitātes kontroles auditus, kā arī savlaicīgu turpmāko diagnostiku un ārstēšanu. Nepietiekami integrēti kvalitātes nodrošināšanas pasākumi var mazināt gan sabiedrības, gan veselības aprūpes speciālistu uzticību, tādējādi mazinot programmas efektivitāti un kavējot tās mērķa sasniegšanu — savlaicīgi atklāt krūts vēzi un samazināt ar to saistīto mirstību.”
Seminārā ar savu pieredzi dalīsies Nīderlandes speciālisti, iepazīstinot ar krūts vēža skrīninga organizēšanu Nīderlandē un pieeju tā kvalitātes nodrošināšanai. Tāpat eksperti skaidros Eiropas Savienības noteiktās prasības skrīninga organizēšanā, kas ir būtisks atskaites punkts arī Latvijas sistēmas turpmākai pilnveidei.
Ārstniecības personas dalīsies pieredzē par krūts vēža skrīninga organizēšanu Latvijā, iezīmējot gan līdzšinējo pieredzi, gan būtiskākās problēmas un izaicinājumus, ar kuriem sistēma šobrīd saskaras.
Nozīmīga uzmanība seminārā tiks pievērsta arī Latvijas un Nīderlandes speciālistu sadarbībai STRIVE projekta ietvaros, kas noslēdzas šogad. Projekta laikā sadarbībā ar Nīderlandes kolēģiem tika organizētas apmācības Latvijas speciālistiem, kā arī tiek izstrādātas vienotas rīcības mācību materiāli, pilnveidotas speciālistu zināšanas un prasmes, kā arī īstenotas pirmās kvalitātes kontroles un pārbaudes, lai novērtētu situāciju pie mums.
Vienlaikus semināra dalībnieki diskutēs par jaunām tehnoloģijām un inovācijām skrīningā, tostarp mākslīgā intelekta izmantošanas iespējām skrīninga mamogrāfijā.
Savukārt iedzīvotājiem speciālisti atgādina – skrīnings ir paredzēts cilvēkiem bez slimības simptomiem, lai, regulāri veicot skrīninga izmeklējumu, iespējamās izmaiņas atklātu agrāk. Tādēļ būtiski izmantot valsts nodrošinātās skrīninga iespējas un savu veselību neatlikt uz vēlāku laiku.
Publicitātes attēls
