Latvijas Valsts prezidents Egils Levits apsveikumā 6. Latvijas Lauku kopienu parlamenta dalībniekiem uzsver: “Valsts ilgtspējīga attīstība nav iespējama bez līdzsvarotas lauku politikas. Cieņa pret vides vērtībām un kultūrvēsturisko bagātību, atvērtība jaunajam, kā arī atbildīga sadarbība starp pašvaldību un iedzīvotājiem ir pamats, lai veidotu vidi, kurā dzīvo gudri, spējīgi un apmierināti cilvēki.”
Kopienu parlamenta ietvaros tika gūts apliecinājums, ka galvenā uzmanība ir jāpievērš nākotnei, rīkojoties drosmīgi, ieviešot jaunus procesus un izmantojot esošās iespējas, vienlaikus sekmējot iniciatīvām atbalstošu vidi vienlaikus spēcinot līdzvērtīgu dialogu un sadarbību starp dažādām pusēm vietējā, reģionālā un nacionālā mērogā. Trīs dienu garumā 16 darba grupās un 6 diskusijās Kopienu parlamenta dalībnieki aktualizēja un analizēja konkrētus īstenošanas procesus, analīžu un pētījumu rezultātus, esošās prakses Latvijā un citās Eiropas valstīs un nepieciešamās rīcības, lai radītu pārmaiņas, kas sekmētu pozitīvu ietekmi uz lauku teritoriju izaicinājumiem, īpaši, iedzīvotāju skaita sarukšanas, ekonomikas stagnācijas, pakalpojumu pieejamības un kvalitātes samazināšanās lauku teritorijā.
Inese Vaidere, Eiroparlamenta deputāte Kopienu parlamenta noslēdzošajā dienā iedrošināja dalībniekus: “Jebkuras iniciatīvas īstenošanai ir būtiski trīs priekšnoteikumi - skaidra izpratne par problēmas būtību un vēlamo risinājumu, atbalsts no tiem, kuri var palīdzēt šo iniciatīvu īstenot, un prasme it visā saskatīt iespējas. Vērīgajiem tādu apkārt ir daudz. Zaļais kurss, mākslīgais intelekts, attālinātais darbs, dažnedažādi projektu konkursi - tas viss sniedz iespējas lauku reģioniem kā Latvijas izaugsmes potenciālam. Viennozīmīgi, iespējām ir jānāk arī no valsts, būtiski palielinot daudzpusīgu atbalstu attālākām teritorijām. Izmantojiet esošās iespējas un paši radiet jaunas, lai Latvija mums vienmēr būtu visskaistākā - tik un tā.”
Ivars Ījabs, Eiroparlamenta deputāts, uzrunājot dalībniekus, uzsvēra “Augot ekonomikas ražīgumam, cilvēkiem vajadzētu palikt vairāk laika dažādām nevalstiskajām kopienu aktivitātēm. Sabiedrisko organizāciju pastāvēšana gan konkrētās teritorijās, gan pārstāvot dažādus sektorus un nozares valsts pārvaldei ir ļoti nozīmīga, lai informētu par esošo situāciju, sniegtu datus, viedokļus un iesaistītos kopīgās diskusijās. Mūsu valsts kopīgā izaugsme un attīstība nav iedomāja bez pieaugošas cilvēku pilsoniskās aktivitātes.”
Balstoties uz Kopienu parlamenta ietvaros iepazītajiem jauninājumiem, aktīvo kopienu attīstības procesiem, esošajiem rīkiem un metodēm attīstībai, kā arī daudzveidīgie, sadarbības un īstenošanas mehānismiem, 6. Latvijas Lauku kopienu parlamenta dalībnieki izvirzīja rīcības nākamajiem diviem gadiem, skarot šādas tēmas:
- Pilsoniskās vienošanās ceļš, kas jāīsteno ieviešot nozīmīgas reformas un izmaiņas publisko pakalpojumu tīklā.
- Atbildīga, koordinēta un mērķēta virzība. Rīcību un mērķu īstenošana, nosakot atbildīgos.
- Izpratnes maiņa par mijiedarbošanos starp sabiedrību un valsts pārvaldi. Spiediens kopienu līdzdalības veicināšanai.
- Iedzīvotāju padomes kā daudzmērķu rīks. Izaugsmei, identitātei, ilgtspējai.
- Caur darīšanas pieredzi uz cieņu un vērtību izpratni, sekmējot mazaizsargāto grupu, neuzklausīto, apātisko un citu daudzkārt nesasniegto iedzīvotāju iesaisti.
- Līdzvērtīga dažādu iesaistīto pušu iesaiste un kopīgas sadarbības platformas izveide bērnu ēdināšanas ekosistēmas transformācijai.
- Bioreģioni ilgtspējīgai rīcībai.
- Līdzatbildīgu telpu veidošana – vieta kā telpa rīcībai un identitātes spēcināšanai, kā arī atvērtas un kopienu aktivitātēm pieejamas fiziskās vietas.
- Pilsoniskā sabiedrība kā ilgtermiņa horizontāla, ne sektoriālā prioritāte. Finansiāls un arī cilvēkresursu ieguldījums sabiedrības iesaistei, spēcināšanai un .
- Vīzijā, ne reaģēšanā balstīta politika. Kopienu drošība krīzēs un noturībspēja, pielāgojoties un reaģējot uz globāliem izaicinājumiem.
- Teritorijas vajadzībās balstīti risinājumi un attīstības pieejas. LEADER pieejas īstenošana ar nozīmīgu pievienotu vērtību un multifondiem īstenošanā.
Lauku parlamenta dalībnieki šo rezolūciju apņemas izmantot savā darbā un nodot dažādām iesaistītājām pusēm. Armands Krauze, Saeimas sekretārs un deptāts rosināja dalībniekiem: “Lauku kopienām vajadzētu no Saeimas un valdības pieprasīt trīs būtiskas lietas - darbavietas laukos, infrastruktūru un mobilitātes iespējas, kā arī dažādu pakalpojumu pieejamību, jo pastāv politikas instrumenti un iespēja pieņemt attiecīgo likumdošanu. Lai arī lauku kopienas nevar ietekmēt globālus politiskos procesus, tomēr vietējās kopienas noteikti var ietekmēt politiskos procesus Latvijā! Esiet uzstājīgāki un prasiet vairāk no politiķiem! Nāciet un tramdiet mūs katru dienu!”
