NATO Visaptverošā atbalsta pakotne tika izveidota 2016. gadā, lai sniegtu centralizētu neletālu atbalstu Ukrainas bruņoto spēku noturības stiprināšanā, veicinātu aizsardzības reformu procesu un Ukrainas tuvināšanos NATO standartiem. Reaģējot uz Krievijas plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, NATO valstu un valdību vadītāji 2022. gada NATO samitā Madridē vienojās par nepieciešamību ievērojami paplašināt NATO sniegto neletālo atbalstu, pielāgojot to aktīvas karadarbības apstākļiem.
Ministru kabineta pieņemtais lēmums paredz, ka Latvija trīs gadu periodā veiks ikgadējas nacionālās granta iemaksas Visaptverošajā atbalsta pakotnē 2 miljonu eiro apmērā no 2023. līdz 2025. gadam. Finansējums iemaksām tiek nodrošināts, veicot apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem, balstoties uz likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 66. pantu.
Ņemot vērā Ukrainas bruņoto spēku akūtās vajadzības, pretojoties Krievijas agresijai, pietiekama finansējuma nodrošināšana Visaptverošajai atbalsta pakotnei ir viena no jūlijā gaidāmā NATO valstu un valdību vadītāju samita Viļņā prioritātēm. NATO sabiedrotie līdz šim snieguši Ukrainai nepieredzētu atbalstu un ir apņēmības pilni to uzturēt tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.
Latvijas militārais atbalsts Ukrainai, iekļaujot pēdējo militārā atbalsta paketi Ukrainai, kas sastāvēja no pretgaisa aizsardzības sistēmām “Stinger”, pārsniedzis 1% no valsts iekšzemes kopprodukta. Latvija aktīvi apmāca Ukrainas karavīrus, iesaistoties ES militārajā atbalsta misijā Ukrainai (EUMAM Ukraine), apmācot Ukrainas karavīrus divpusēji, kā arī īstenojot apmācību programmu Ukrainas bruņoto spēku jaunākajiem virsniekiem Latvijā sadarbībā ar Kanādu. Plānots, ka līdz gada beigām Latvija būs apmācījusi gandrīz 3000 Ukrainas bruņoto spēku karavīrus.
