“Lai izprastu to, kāpēc tik ļoti bija nepieciešams lemt par vienotu IT sistēmu turētāju un attīstītāju, jāsaprot, ka lielākoties visas sistēmas savā starpā ir cieši saistītas un tās ir jāattīsta kopā. Ja skatāmies uz mūsu kaimiņu igauņu un somu piemēriem, katrā no tām ir aģentūra, kur attīsta visas valsts IT sistēmas, un līdz ar to ne tikai vēlēšanu IT sistēmas ir vienkopus, bet tās atrodas vienotā ekosistēmā ar visu pārējo,” stāsta CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.
Vēlēšanu vadības sistēma
Vēlēšanu vadības sistēma jeb VVS ir paredzēta gan vēlēšanu komisiju locekļu, gan kandidātu darba atvieglošanai un uzlabošanai, sniedzot pilnu uzskaiti par vēlēšanu norises gaitu un operatīvu vēlēšanu rezultātu publicēšanu. Tā nodrošina atbalstu tādām vēlēšanu funkcijām kā kandidātu sarakstu iesniegšana, vēlēšanu zīmju maketēšana drukāšanai, to skenēšana un pazīšana, vēlēšanu gaitas protokolēšana, vēlēšanu rezultātu apkopošana un publicēšana. Galvenās priekšrocības, salīdzinot ar manuālo metodi, ir balsu skaitīšanas laika samazināšana, uzskatāmība un precizitāte, vēlēšanas komisijas locekļu un citu VVS lietotāju darba atvieglošana un rezultātu regulārāka un agrāka publicēšana. Papildus tam sistēma nodrošina skenēto zīmju centralizētu pieejamību, kas nozīmē efektīvu kontroli, balsu pārskaitīšanu un caurspīdīgumu.
Šobrīd izmantotajai VVS sākotnēji tika paredzēti četri moduļi, no kuriem CVK īpašumā ir divi:
- Saeimas vēlēšanu modulis – CVK īpašumā;
- pašvaldību vēlēšanu modulis – CVK īpašumā;
- Eiropas Parlamenta vēlēšanu modulis – iepriekš tika nomāts no izstrādātāja;
- tautas nobalsošanas modulis – nav izstrādāts.
Alternatīva VVS lietošanai ir manuāla balsu skaitīšana, kurā tiek nodrošināts četru acu princips ar diviem neatkarīgiem balsu skaitītājiem, kā arī procesu uzrauga novērotāji. 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu specifikas dēļ šāda balsu skaitīšana vēl ir pieņemama, taču 2025. gada pašvaldību vēlēšanās tā būtiski ietekmētu pašu vēlēšanu gaitu un organizēšanu, jo vēlētāju aktivitāte parasti ir augstāka un vēlēšanu procesi sarežģītāki.
Elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs
Elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs (ETVR) nodrošina vēlētājiem iespēju balsot jebkurā sev ērtā vēlēšanu iecirknī gan Latvijā, gan ārzemēs. Tas nozīmē, ka visos vēlēšanu iecirkņos tiešsaistes režīmā ir pieejams elektronisks vēlētāju saraksts un līdzīgi kā 14. Saeimas vēlēšanās vēlētāji nav piesaistīti vienam iecirknim, kurš tiek noteikts pēc deklarētās dzīves vietas. Esošo ETVR sistēmu augsti novērtējusi gan Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija, gan ārvalstu un EDSO vēlēšanu novērotāji, atzīstot to par ievērības cienīgu paraugu.
ETVR pašlaik atrodas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārziņā, bet to savulaik izstrādāja un uzturēja privāts uzņēmums. Gadījumā, ja ETVR nebūtu pieejama, cilvēki varētu balsot tikai vienā noteiktā iecirknī, bet vēlēšanu organizatoriem būtu jāapziņo visi balsstiesīgie iedzīvotāji, norādot viņu konkrēto vēlēšanu iecirkni. Tas ir dārgs un neefektīvs process.
Lai mazinātu izmaksas, ETVR 2021. un 2022. gada vēlēšanās koplietoja IT infrastruktūru un daļu funkciju ar VVS, taču sistēma spēj darboties arī autonomi. Latvijā visi vēlēšanu veidi nav unificēti, kā rezultātā ETVR sistēmai ir izveidotas pašvaldību un Saeimas vēlēšanu vajadzībām paredzētas versijas, kamēr Eiropas Parlamenta vēlēšanām paredzēta versija nav izstrādāta. Pašlaik tiek aktīvi risināts šis jautājums.
Pašvaldību referendumu sistēma
Sistēma paredzēta kā pilnībā jauns rīks, lai nodrošinātu nobalsošanu vietējo pašvaldību referendumos un pirmo reizi Latvijas vēsturē ieviestu elektronisko balsošanu. Sākotnēji tika plānots, ka vietējo pašvaldību referendumus elektroniskā formātā iedzīvotāji un domes varēs sākt organizēt no 2024. gada 1. janvāra, tomēr, lai to ieviestu likumā noteiktajā kārtībā un ievērotu drošības ekspertu rekomendētās pārbaudes, CVK jau 2022. gada novembrī brīdināja par sistēmas ieviešanas kavēšanos.
Likumā noteikts, ka iedzīvotājiem vispirms būs jāparakstās par referenduma ierosināšanu, lai to rosinātu. Parakstīšanās iecerēta gan klātienē, gan elektroniski portālā www.latvija.lv. Lai to varētu nodrošināt, nepieciešami labojumi portāla e-pakalpojumā, kas pārbaudītu iedzīvotāju balsstiesības, un parakstu vākšanas sistēmā. Plānots, ka sākotnēji balsošana pašvaldības referendumā varētu notikt klātienē pašvaldības vēlēšanu iecirkņos, bet vēlāk arī elektroniski, izmantojot interneta balsošanas sistēmu.
Papildus iepriekš minētājam, atšķirībā no valsts mēroga referendumiem tiesības parakstīties un vēlāk nobalsot ir gan iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un ir deklarējušies konkrētajā pašvaldībā, gan arī tiem cilvēkiem, kuriem attiecīgajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Tas nozīmē, ka nepieciešamas izmaiņas vairākās līdz šim izmantotās IT sistēmās, lai varētu tikt nodrošinātā parakstīšanās un klātienes balsošana.
Parakstu vākšanas sistēma
2015. gadā radītā parakstu vākšanas sistēma (PVS) nodrošina parakstu vākšanu un apkopošanu par politisko partiju (un to apvienību) un biedrību iesniegtajiem likumprojektiem un Saeimas atsaukšanas ierosinājumiem. Iedzīvotāji parakstīties var gan klātienē pašvaldības parakstīšanās vietās vai pie zvērināta notāra, gan elektroniski portālā www.latvija.lv. Pēc savas funkcionalitātes PVS pilda trīs galvenās funkcijas:
- nodrošina to, ka iedzīvotāji var parakstīties par iniciatīvu ikvienā no trim pašvaldības institūcijām: dzīvesvietas deklarēšanas vietā, bāriņtiesā, kura veic notariālās darbības, novados pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja;
- apkopo portāla www.latvija.lv elektronisko un citās parakstu vietās saņemto derīgo parakstu skaitu;
- nodrošina piekļuvi aktuālajiem datiem gan CVK atbildīgajām personām, gan iniciatīvas iesniedzēju pilnvarotajai personai.
Pēdējos trīs gados, sistēmai nav veikti būtiski atjaunojumi un uzlabojumi, kas nozīmē, ka tuvākajā nākotnē nepieciešams to modernizēt vai izstrādāt jaunu risinājumu.
