I
Vienmēr esmu iestājies par latvisku un rietumniecisku Latviju, par vērtībām, kas noteiktas Satversmes ievadā, kura pieņemšanu es 2014. gadā rosināju.
Pie pašreizējā Saeimas politiskā salikuma vienīgā reāli iespējamā koalīcija, kas vairāk vai mazāk var garantēt šādu Latvijas latvisku un vienlaikus rietumniecisku orientāciju, ir pašreizējā koalīcija, kuru veido Jaunā Vienotība, Nacionālā apvienība un Apvienotais saraksts. Tādēļ pēc 2022. gada vēlēšanām aktīvi iestājos par šīs koalīcijas izveidi, sagaidot no tās arī iespējami ambiciozu reformu programmu. Toreiz uzskatīju, ka šajā koalīcijā varētu uzņemt arī Progresīvos.
II
Latvijas politisko kursu būtiski ietekmē valsts augstākā amatpersona. Tas Valsts prezidenta vēlēšanās jāņem vērā.
Šobrīd koalīcija šajā jautājumā ir sašķēlusies. Nacionālā apvienība un Jaunā Vienotība ir atbalstījusi manu kandidatūru, savukārt Apvienotais saraksts un opozīcijā esošā Latvija Pirmajā vietā atbalsta citu kandidatūru. Nevienam nav skaidrs vairākums.
Šādā situācijā pastāv reāla iespēja, ka Valsts prezidenta ievēlēšanā izšķirošās balsis būtu partijām, kuras nepārstāv Latvijas latvisko un rietumniecisko kursu.
Būtu naivi iedomāties, ka šo spēku balsis tiktu atdotas tāpat vien, bez politiska nodoma. Par to būs ilgstoši jāmaksā sava cena.
Tas būtu signāls, ka tik būtiskā jautājumā kā Valsts prezidenta ievēlēšanā par līdznoteicējiem var kļūt prokremliskas un ar oligarhiem saistītas aprindas.
Tas atstās zīmogu uz Valsts prezidenta amatu, radīs viņam grūtības pārstāvēt Latvijas intereses un uzturēt uzticības pilnu dialogu ar mūsu sabiedrotajiem. Tas radīs šaubas par Latvijas politisko kursu.
Trauslajā drošības situācija, kādā atrodas Latvija, tas raidītu nepareizu signālu gan mūsu pašu pilsoņiem, gan mūsu sabiedrotajiem, gan Maskavai.
III
2019. gadā es tiku ievēlēts uz četriem gadiem. Savus Valsts prezidenta pienākumus šajā laikā esmu pildījis pēc labākās sirdsapziņas. Ņemot vērā Nacionālās apvienības un Jaunās Vienotības atbalstu, izteicu gatavību kandidēt arī uz otro termiņu. Tomēr atkārtoti uzsvēru, ka koalīcijai ir nepieciešams vienoties par kopēju kandidātu.
Pārvēlēšana uz otru termiņu man nav pašmērķis.
Ņemot vērā patlaban briestošo de facto koalīciju ar prokremliski noskaņotiem un ar oligarhiem saistītiem politiskiem spēkiem, esmu nolēmis 31. maijā Valsts prezidenta vēlēšanās nepiedalīties.
Aicinu arī otru koalīcijas partnera atbalstīto kandidātu rīkoties līdzīgi. Tas ļaus pašreizējai koalīcijai Latvijas valsts interesēs vienoties par kopēju Valsts prezidenta amata kandidātu.
Es pateicos par atbalstu Nacionālajai Apvienībai, Jaunajai Vienotībai un visiem maniem domubiedriem, kuriem ir līdzīgi uzskati par Latvijas nacionālajām pamatvērtībām un mūsu valsts politisko mājvietu Eiropā.
