KNAB pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka fiziskā persona vairākkārt uzdevās par valsts amatpersonu – iepirkuma komisijas locekli – un mantkārīgu motīvu vadīts pamudināja uzņēmumu pārstāvjus dot viņam kukuļus. Fiziskā persona mēģināja pārliecināt uzņēmumu pārstāvjus, ka kukuļošanas rezultātā viņš varēs panākt attiecīgo uzņēmumu uzvaru dažādu pašvaldību un to kapitālsabiedrību rīkotajos publiskajos iepirkumos.
Aizdomās turētais savas identitātes slēpšanas nolūkā izmantoja dažādu preču pārdošanas sludinājumu portālus un izteica vairākiem pārdevējiem piedāvājumu iegādāties konkrētas preces. Aizdomās turētais uzdeva iegūto pārdevēju bankas konta numurus par saviem un norādīja uzņēmumu pārstāvjiem kukuļus pārskaitīt uz attiecīgajiem bankas kontiem. Pēc kukuļa summas pārskaitīšanas aizdomās turētais preces saņēma ar pakomāta starpniecību. Šī persona saņemtos naudas līdzekļus, kas bija domāti kā kukulis valsts amatpersonai, piesavinājās sev un izlietoja savām vajadzībām.
KNAB 24. aprīlī rosināja uzsākt kriminālvajāšanu pret fizisko personu, kas uzdevās par valsts amatpersonu, par gatavošanos un uzkūdīšanu veikt kukuļdošanas mēģinājumu, un kukuļa piesavināšanos. Tāpat KNAB rosināja uzsākt kriminālvajāšanu pret diviem uzņēmumu valdes priekšsēdētājiem par kukuļdošanas mēģinājumu un turpināt piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanas procesus pret abiem uzņēmumiem, kuru interesēs īstenoti noziedzīgie nodarījumi. KNAB kriminālprocesu uzsāka 2022. gada 27. oktobrī.
KNAB atzinīgi novērtē to uzņēmumu pārstāvju proaktīvo rīcību, kuri nekavējoties ziņoja par kukuļdošanas piedāvājumu, un atsevišķām pašvaldībām, kas informēja par signāliem, kas liecināja par iespējamu korupciju. KNAB atgādina – ja saņemts kukuļošanas piedāvājums, ir būtiski atcerēties galvenos rīcības soļus: nepiekrist, taču piedāvājumu tūlītēji arī nenoraidīt, lūdzot laiku pārdomām, un nekavējoties sazināties ar KNAB. Iestāde instruēs par tālākajiem rīcības soļiem, lai fiksētu noziegumu un iespējamos likumpārkāpējus sauktu pie atbildības.
KNAB vērš uzmanību, ka jebkurā kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību, un atgādina, ka nevainīguma prezumpciju piemēro visos kriminālprocesa posmos – sākot no brīža, kad persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta, līdz brīdim, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā.
