Otrdien Parlaments apstiprināja tiesību aktus, kas ļaus līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju par vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.
Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas reforma
413 deputātiem balsojot “par”, 167 — “pret” un 57 deputātiem atturoties, Parlaments pieņēma tiesību aktus, kas reformēs emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS). Šai sistēmai izvirzīs augstākus mērķus — nozarēs, kurās ir atļauta emisijas kvotu tirdzniecība, līdz 2030. gadam siltumnīcefekta gāzu emisija būs jāsamazina par 62 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. Savukārt no 2026. gada līdz 2034. gadam pakāpeniski atcels bezmaksas kvotas uzņēmumiem. Tiks arī izveidota atsevišķa, jauna emisijas kvotu tirdzniecības sistēma — ETS II —, kas attieksies uz autotransporta un ēku nozari. 2027. gadā (vai 2028. gadā īpaši augstu enerģijas cenu gadījumā) tiks noteikta cena abu nozaru radītajai siltumnīcefekta gāzu emisijai.
Vairāk informācijas par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas reformu var atrast paziņojumā presei, kas publicēts pēc normatīvā teksta saskaņošanas ar dalībvalstīm.
Parlaments arī balsoja par to, lai pirmo reizi emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā tiktu iekļauta jūras transporta nozare (ar 500 balsīm “par”, 131 — “pret” un 11 deputātiem atturoties). Tāpat deputāti vienojās par to, ka jāpārskata aviācijas nozares vieta šajā sistēmā (ar 463 balsīm “par”, 117 — “pret” un 64 deputātiem atturoties). Līdz 2026. gadam pakāpeniski atcels bezmaksas kvotas aviācijas nozarei un veicinās videi draudzīgākas degvielas izmantošanu tajā.
Jauns mehānisms pret oglekļa emisijas pārvirzīšanu ārpus ES
Ar 487 balsīm “par”, 81 — “pret” un 75 deputātiem atturoties Parlaments pieņēma noteikumus par jauno ES oglekļa ievedkorekcijas mehānismu. Šī mehānisma mērķis ir stimulēt trešās valstis izvirzīt augstākus mērķus klimata jomā. Tas arī nodrošinās, ka ražošanas pārcelšana no ES uz valstīm, kam klimata jomā ir pieticīgāki mērķi, nekaitēs ES un pasaules mēroga centieniem cīņā pret klimata pārmaiņām.
Preces, uz kurām attieksies oglekļa ievedkorekcijas mehānisms, ir dzelzs, tērauds, cements, alumīnijs, mēslošanas līdzekļi, elektroenerģija, ūdeņradis, un dažos gadījumos tas attieksies arī uz netiešo emisiju. Šo preču importētājiem būs jāmaksā starpība starp ražotājvalstī maksāto oglekļa nodevu un Eiropas Savienībā maksājamo emisijas kvotas cenu.
Ievedkorekcijas mehānismu pamazām ieviesīs no 2026. gada līdz 2034. gadam vienlaikus ar pakāpenisko ETS bezmaksas kvotu atcelšanu.
Vairāk informācijas par oglekļa ievedkorekcijas mehānismu var atrast paziņojumā presei, kas publicēts pēc normatīvā teksta saskaņošanas ar dalībvalstīm.
Sociālais klimata fonds atbalstīs mazāk aizsargātos
Ar dalībvalstīm saskaņoto normatīvo tekstu par ES Sociālā klimata fonda izveidi 2026. gadā Parlaments pieņēma ar 521 balsīm “par”, 75 — “pret” un 43 deputātiem atturoties. Fonda izveides mērķis ir garantēt taisnīgu un sociāli iekļaujošu pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku. No tā gūs labumu mazaizsargātās mājsaimniecības, mikrouzņēmumi un transporta lietotāji, kuriem nav pietiekamu līdzekļu nepieciešamo enerģētikas un transporta pakalpojumu izmantošanai. Sociālo klimata fondu finansēs no ETS II kvotu izsolēs gūtajiem līdzekļiem līdz 65 miljardiem eiro apmērā, un papildu 25 % fonda budžeta nāks no dalībvalstu līdzekļiem (aptuveni 86,7 miljardi eiro).
Vairāk informācijas par Sociālo klimata fondu var atrast paziņojumā presei, kas publicēts pēc normatīvā teksta saskaņošanas ar dalībvalstīm.
Turpmākie soļi
Kad tiesību aktus oficiāli apstiprinās Padome, tie tiks publicēti ES Oficiālajā Vēstnesī un pēc 20 dienām stāsies spēkā.
Pieņemot šos tiesību aktus, Parlaments atbild Konferencē par Eiropas nākotni paustajai pilsoņu vēlmei, lai ES īstenotu un paātrinātu “zaļo pāreju” (Konferences secinājumu 3. priekšlikuma 1., 8. un 9. punktā, 11. priekšlikuma 1. punktā un 11. priekšlikuma 7. punktā).
