Saeimas priekšsēdētājs augstajam viesim pauda, ka Latvija augstu novērtē Luksemburgas skaidri pausto nostāju, ne de iure, ne de facto neatzīstot Baltijas valstu iekļaušanu Padomju Savienībā.
Puses bija vienisprātis, ka Krievijas agresija Ukrainā pierāda, cik būtiski sargāt tās vērtības, kas vēl pavisam nesen šķita neapdraudētas – neatkarību, demokrātiju un likuma varu. Šis gads ir bijis nozīmīgs arī Latvijas valsts pašapziņai, jo esam spējuši pieņemt gadiem atliktus lēmumus, piemēram, par padomju okupācijas simbolu novākšanu. Tādējādi esam beidzot arī savos prātos sagrāvuši pēdējās padomju impērijas paliekas, pauda E.Smiltēns.
Tikšanās dalībnieki pārrunāja ad hoc starptautiska tribunāla izveidi Krievijas pastrādāto kara noziegumu izmeklēšanai, ka arī iespējas izveidot mehānismu, kas ļautu iesaldētos Krievijas līdzekļus izmantot Ukrainas atjaunošanai.
Amatpersonas uzsvēra nepieciešamību attīstīt ekonomisko sadarbību starp abām valstīm, ņemot vērā vēl pilnībā neizmantoto potenciālu. Latvija saskata labas sadarbības perspektīvas tehnoloģisko inovāciju, digitalizācijas, kosmosa un finanšu pakalpojumu jomās.
Kopā ar Luksemburgas lielhercogu Saeimā bija ieradies Luksemburgas ārlietu ministrs Žans Aselborns (Jean Asselborn) un ekonomikas ministrs Francs Fajo (Franz Fayot). Sarunā no Latvijas puses piedalījās Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Grasbergs, Saeimas sekretārs Armands Krauze, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols un Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Sprūds.
