Bezpilota gaisa kuģu (BGK) jeb dronu pārvaldības un uzraudzības sistēma tiek ieviesta ar mērķi uzlabot gaisa satiksmes drošību, tai skaitā, samazināt neautorizētus dronu lidojumus lidlauku tuvumā, kas nereti ir par iemeslu traucētiem komercaviācijas un vispārējās aviācijas gaisa kuģu lidojumiem, kā arī palielināt saskaņoto lidojumu skaitu. To plānots īstenot, saprotamā veidā nododot dronu lietotājiem informāciju par noteiktajiem ierobežojumiem. Dronu uzraudzības un pārvaldības sistēmas pamatā būs datu apstrāde par BGK operācijām.
Turpat 80% Latvijas dronu nozares pārstāvji CAA veidotajā aptaujā apstiprināja, ka ir nepieciešama moderna un ērta vienotas informācijas platforma. Tāpēc papildus sistēmas izveidei tiks modernizēta arī CAA pakalpojumu pieejamība klientiem, nodrošinot pakalpojumu pieteikšanu, saņemšanu un informācijas apriti e-vidē: reģistrēšanos, tālvadības pilotu pārbaužu veikšanu utt., kas kopumā uzlabos un paātrinās publisko pakalpojumu pieejamību, saņemšanu un informācijas apmaiņas iespējas.
Līdz ar BGK sistēmas ieviešanu un BGK uztveršanas iekārtu iegādi plānots stiprināt valsts iestāžu kapacitāti un veiktspēju vietējā operatīvā atbalsta organizēšanā aviācijas jomā attiecībā uz nesankcionētu BGK lidojumiem lidostu tuvumā. BGK jeb dronu pārvaldības uzraudzības sistēmu plānots izveidot līdz 2023.gada beigām.
BGK pārvaldības un uzraudzības sistēmas izveidi Latvijā CAA īsteno ES KF līdzfinansētā projekta “Bezpilota gaisa kuģu pārvaldības un uzraudzības sistēmas ieviešana” ietvaros, ar mērķi veicināt vides un drošības pasākumus Rīgas un Liepājas lidostās un uzlabot drošību Latvijas Republikas gaisa telpā. Kopējās attiecināmās projekta izmaksas – 1 764 705.88 EUR, Kohēzijas fonda finansējums – 1 500 000 EUR.
