Valsts prezidenta Egila Levita runa Saeimas ārkārtas sēdē, kas veltīta Ukrainas tautas upuru piemiņai un godināšanai
Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs!
Godātie Saeimas deputāti un cienītās deputātes!
Augsti godātie diplomāti!
Klātesošie!
I
Pirms gada Krievija sāka noziedzīgo karu pret Ukrainu.
Ukraiņu varonīgā pretošanās okupantiem saviļņo un iedvesmo visu pasauli.
II
Pirms gada karš 21. gadsimta Eiropā šķita neiespējams.
Rietumvalstis attiecībās ar Krieviju bija ļāvušās ekonomiskam izdevīgumam un vēlmju domāšanai.
Uz augošo autoritārismu Krievijā tika pievērtas acis. Morālie orientieri bija izbalējuši.
III
Krievijas autoritārais režīms balstās 19. gadsimta imperiālismā, koloniālajā un rasistiskajā domāšanā.
Kamēr Krievijas sabiedrība, es uzsveru – visa Krievijas sabiedrība – neatsacīsies no šīs ideoloģijas, tā apdraudēs savas kaimiņvalstis un visu Eiropu.
Pirms divām nedēļām, uzrunājot Eiropas Parlamentu, es teicu, ka romantiskie priekšstati par plašo Krievijas dvēseli ir jāatstāj krievu literatūras mīļotāju pulciņam. Tā nevar būt vadlīnija politiķiem, kuriem ir jārūpējas par savas tautas drošību. Savu īsto dabu Krievija visai pasaulei parādīja Bučā, Irpiņā, Mariupolē.
Vienīgā efektīvā stratēģija Krievijas atturēšanai ir NATO aizsardzības spēju stiprināšana.
Mums, NATO Austrumu flanga valstij, tas ir īpaši nepieciešams.
IV
Latvija ir viena no valstīm, kas jau no kara pirmās dienas Ukrainai sniedz vislielāko palīdzību.
Un to dara ne tikai valsts, bet arī mūsu cilvēki. Mūsu kopējā palīdzība, ko snieguši cilvēki individuāli, sasniegusi 38 miljonus eiro.
Mēs izjūtam dziļu solidaritāti ar Ukrainu. Mēs zinām, ko nozīmē krievu okupācija.
Baltijas valstis un Polija ir virzījušas Eiropas sabiedrisko domu jautājumā par Ukrainu.
Mēs esam izrādījuši līderību gan situācijas novērtējumā, gan ideju piedāvājumā drošības krīzes risinājumiem.
Balstoties mūsu redzējumā, Eiropā ir izdevies panākt vienprātību Ukrainas atbalsta jautājumos.
Tādējādi aktīva līdzdalība Eiropas Savienības un NATO politikas un dienaskārtības veidošanā mums ir devusi vēsturisku iespēju to pavērst pareizajā virzienā.
V
Minhenes drošības konferencē pirms nedēļas bija nepārprotami izteikts augošs atbalsts Ukrainai.
Arī tiekoties ar ASV prezidentu Džo Baidenu pirms divām dienām, mēs redzējām, ka gan Amerika, gan Eiropa ir vienota atbalstā Ukrainai.
Turklāt politiskais mērķis ir kļuvis skaidrāks – no tā, ka mums ir jāpalīdz Ukrainai, mēs esam nonākuši līdz tam, ka Ukraina nedrīkst zaudēt. Mērķis ir skaidri definēts – Ukrainai ir jāuzvar. Tas nozīmē, ka Krievijai ir jāiet atpakaļ savās starptautiski atzītajās robežās.
Ukrainas uzvara šajā karā ir izšķiroša Eiropai un visai rietumu pasaulei.
Ukrainai visvairāk patlaban ir nepieciešami ieroči un munīcija. Rietumiem ir jākāpina militārās industrijas spējas. Patlaban NATO arī par to spriež un mēģina darīt visu iespējamo, lai palielinātu militāro produkciju un efektīvi palīdzētu Ukrainai.
Taču Ukrainai ir vajadzīgs arī taisnīgums un nākotne Eiropā.
Tāpēc Latvija arī turpmāk stingri iestāsies par paātrinātu Ukrainas uzņemšanu Eiropas Savienībā.
Mēs bijām pirmā valsts kopā ar Igauniju, kas teica, ka Ukrainai ir jābūt Eiropas Savienībā. Dažus mēnešus vēlāk arī Eiropas Savienība akceptēja šo ideju, un Ukrainai tika piešķirts kandidātvalsts statuss. Tagad mums ir jāiestājas par to, lai sarunas netiktu atliktas. Sarunām ir jāsākas, lai Ukraina varētu mērķtiecīgi un konsekventi virzīties Eiropas virzienā.
VI
Godātie klātesošie!
Agresīva kara uzsākšana pret citu suverēnu valsti ir lielākais iespējamais starptautiskais noziegums. Tas ir starptautisko tiesību standarts kopš Otrā pasaules kara beigām – kopš tika pieņemta Apvienoto Nāciju Harta 1945. gadā.
Taču patlaban trūkst jurisdikcijas kādai starptautiskajai tiesai, lai varētu šo jautājumu iztiesāt. Šeit ir zināma pretruna – noziegums ir, bet tiesa nav. Šī pretruna ir jāatrisina tādā veidā, ka tiek izveidots starptautisks tribunāls.
Tādēļ Latvija jau kopš kara pirmajām dienām konsekventi iestājas par to, ka ir jāizveido šāds īpašs tribunāls Krievijas agresijas noziegumu iztiesāšanai.
Patlaban šis priekšlikums gūst jau diezgan plašu atbalstu.
Juridiski tas ir iespējams, taču jautājums ir par starptautiskās sabiedrības politisko gribu. Šī politiskā griba arī mūsu spiediena dēļ pastāvīgi pieaug.
Šī gada janvārī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par to, ka ir jāveido šāds starptautisks tribunāls. “Par” balsoja 470 deputātu, “pret” – 19. Viedoklis ir skaidrs.
Janvārī arī Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja pieņēma līdzīgu rezolūciju.
Mēs turpināsim strādāt šajā virzienā efektīvi un konsekventi kā līdz šim, jo patlaban ir jautājums par to, kā šādam tribunālam panākt vislielāko atbalstu. Šeit ir dažādas iespējas, un tām visām ir jābūt “uz galda”. Mums jāsāk ar vislabāko iespēju – ar ANO Ģenerālo asambleju.
Patlaban arī Ģenerālajā asamblejā ir diezgan skaidrs viedoklis par šo jautājumu, jo šodien, kā jūs redzējāt, ar 141 balsi no 193 tika pieņemta rezolūcija, kas nosoda Krievijas agresiju Ukrainā. Līdz ar to mums ir jāstrādā tur, bet nedrīkst aizmirst pārējās iespējas.
Krievijas kara noziegumi ir jāsoda, jo nesodīšana noved pie jaunas agresijas.
Krievijas impēriskās tieksmes ir jāaptur reizi par visām reizēm un uz visiem laikiem.
VII
Godātie deputāti un klātesošie!
Es pateicos jums par ieguldījumu, lemjot par atbalstu Ukrainai un par ukraiņu bēgļiem Latvijā.
Es pateicos ikvienam cilvēkam Latvijā, kurš sniedz un vēl sniegs palīdzīgu roku Ukrainai.
Es pateicos līdzšinējam Ukrainas vēstniekam Latvijā Oleksandram Miščenko, kurš visu šo gadu ir ļoti aktīvi un efektīvi pārstāvējis savu valsti un tautu.
VIII
Brīva, neatkarīga un demokrātiska Ukraina ir demokrātiskās pasaules kopīgais mērķis.
Latvija būs ar Ukrainu līdz tās uzvarai.
Latvijā turpinās plīvot brīvās Ukrainas karogi.
Slava Ukrainai!
Varoņiem slava!
