Slimnīcu vadītāji ir aktualizējuši vairākus stacionāru darbībai būtiskus jautājumus, kas skar pieejamo valsts budžeta finansējuma apjomu pacientu ārstēšanai un aprūpei. 2023. gadā veselības nozarei prioritārajos pasākumos papildus plānots piešķirt 85,8 miljonus eiro, lai gan nozarei nepieciešamais finansējums ir daudz lielāks. Vienlaikus 2023. gads ir iesācies ar “tehnisko budžetu”, līdz ar to papildu plānoto finansējumu ārstniecības iestādes varēs saņemt tikai pēc valsts budžeta apstiprināšanas.
Slimnīcu vadītāji norādīja, ka nepietiekamais nozares finansējums, ņemot vērā gan energoresursu, gan citu preču un pakalpojumu sadārdzinājumu, var rezultēties garākās pacientu gaidīšanas rindās uz plānveida valsts apmaksātajiem pakalpojumiem. Tāpat tikšanās laikā reģionālo slimnīcu vadītāji izklāstīja savu sadarbību ar vietējo pašvaldību, kas ir slimnīcu dibinātāji, kā arī sniedza priekšlikumus, ko būtu nepieciešams īstenot nozarē, kas uzlabotu pacientu ārstēšanu un aprūpi.
“Slimnīcu darbības nodrošināšana ir mūsu kopējā rūpe – gan valsts, gan pašvaldību. Es izprotu inflācijas un energoresursu cenu kāpumā dēļ izveidojušos situāciju slimnīcās un ceru, ka, kopīgi sadarbojoties slimnīcu īpašniekiem un ministrijai, mums izdosies rast labākos iespējamos risinājumus,” sarunas sākumā uzsvēra veselības ministre Līga Meņģelsone.
Tikšanās laikā Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta un Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvji vienojās tikties darba grupās, lai rastu labākos risinājumus pacientiem.
Veselības ministrijas preses sekretāre.
