Ziņojumā kopā ir analizētas 43 valstis, kas ratificējušas OECD Konvenciju par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos, kā arī Ķīna, Indija, Honkonga un Singapūra; kopā šīs valstis veido 84 % globālo eksporta darījumu. Latvija kopā ar vēl sešām valstīm (Vācija, Francija, Lielbritānija, Austrālija, Norvēģija un Izraēla) ir ieguvusi vidēju vērtējumu (šo valstu kopējais eksports ir 16,9 % no globālā eksporta darījumiem, Latvijas atsevišķi – 0,1 %). Turklāt Latvija ir viena no divām valstīm un vienīgā Eiropas Savienības valsts, kam izdevies rezultātu kopš 2020. gada uzlabot no ierobežota snieguma (limited enforcement) uz vidēju sniegumu (moderate enforcement), pārejām valstīm sniegums ir krities. Jāatzīmē gan, ka pašu augstāko novērtējumu saņēmušas vien divas valstis, proti, ASV un Šveice, 2020. gadā tādas bija četras valstis.
Latvijas rezultāti 2018–2021 periodā uzlabojas
Lai gan kopumā valstu sniegums pārskata periodā vērtēts kā viduvējs, Latvija ir viena no divām valstīm, no kurām otra ir Peru, kam izdevies rezultātu kopš 2020. gada uzlabot. Novērtējuma periodā Latvija atvēra astoņas pirmstiesas izmeklēšanas, vienu lietu uzsāka par Pretkukuļošanas konvencijas pārkāpumiem un vienā gadījumā lietu pabeidza, nosakot sankcijas. Tomēr 2021. gadā OECD atbildīgā darba grupa konstatēja, ka Latvijā līdz šim nevienai finanšu institūcijai nav noteikta kriminālatbildība par naudas atmazgāšanu.
Kopumā OECD Kukuļošanas apkarošanas starptautiskajos biznesa darījumos darba grupa atzīst būtisku Latvijas progresu 3. fāzes novērtējuma rekomendāciju izpildē. Latvija ir palielinājusi KNAB finansējumu un cēlusi iestādes personāla kapacitāti, KNAB īstenojis proaktīvu pieeju ārvalstu kukuļošanas atklāšanā un uzlabojis sadarbību ar Finanšu izlūkošanas dienestu. Atklātību tiesībsargājošajā jomā ir pietiekama, informāciju un galīgos lēmumus ārvalstu kukuļošanas lietās var atrast prokuratūras mājaslapā, vienīgi informācija par ārvalstu kukuļdošanas piedziņu nav viegli pieejama. Tiesas nolēmumi kriminālprocesā ir publiski pieejami tiešsaistē.
Analizētajā laikposmā starptautisko vidi raksturoja nestabilitāte, kuru ietekmēja Covid-19 pandēmija. Pandēmijas sekas cita starpā bija ārvalstu tiešo investīciju un eksporta samazināšanās un krass valstu tēriņu pieaugums. Eksporta un investīciju apmērs 2021. gadā atgriezās pirms pandēmijas līmenī. Sekojošā nestabilitāte, ko radīja Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā, varētu turpmāk mazināt valstu gatavību pilnvērtīgi ieviest Pretkukuļošanas konvenciju, cerot uz priekšrocībām, ko īstermiņā tas tām varētu sniegt.
Latvija pievienojās Konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos ieviešanu un pielietošanu 2014. gadā.
Exporting Corruption 2022 rekomendācijas Latvijai
- Nodrošināt, ka ārvalstu kukuļošanas definīcija ir pietiekami plaša un saskanīga ar Pretkukuļošanas konvencijas pirmo pantu, piemēram, paredzot saukšanu pie atbildības par kukuļošanas nolūku gadījumos, kad izteikts kukuļošanas solījums.
- Regulāri publicēt statistiku par ārvalstu kukuļošanas uzraudzību, uzlabot saistīto tiesas spriedumu pieejamību.
- Nodrošināt tiesībsargājošo iestāžu neatkarību un finansējumu; izmeklētāju un prokuratūras darbinieku neatkarību un aizsardzību pret politisko iejaukšanos
- Izmeklētāju apmācības ārvalstu kukuļošanas atklāšanas un izmeklēšanas jomā.
- Spēcināt starpinstitucionālo sadarbību un ieviest stratēģisku pieeju, kas ļautu identificēt un izmeklēt kopsakarības tā vietā, lai fokusētos tikai uz atsevišķiem pārkāpumiem.
- Nodrošināt pietiekamus resursus un ekspertīzi institūcijām, kas atbildīgas par ārvalstu kukuļošanas un naudas atmazgāšanas gadījumu izmeklēšanu un virzīšanu.
- Izstrādāt regulējumu, kas nosaka kompensācijas pusēm, kas cieš no ārvalstu kukuļošanas gadījumiem (victims compensation).
- Sabiedrības izpratnes un informētības celšana.
Ar Transparency International publicēto ziņojumu aicinām iepazīties šeit ->.
