DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
24. novembrī, 2022
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Izglītība
1
1

RTU zinātnieki kopā ar starptautiskajiem partneriem pirmoreiz vēsturē ar aditīvo ražošanas tehnoloģiju izgatavo daļiņu paātrinātāja prototipu

Publicitātes foto

Pirmoreiz vēsturē, izmantojot aditīvās ražošanas tehnoloģiju, no tīra vara vienā gabalā ir izgatavots jeb 3D tehnoloģijā izdrukāts daļiņu paātrinātāja komponentes prototips, kas ir paredzēts lietošanai medicīnā un industrijā. Tas izveidots pēc Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieka Gunta Pikura dizaina, projektā I.FAST sadarbojoties vairākiem starptautiskajiem partneriem. No 15. līdz 18. novembrim izgatavotais prototips pirmoreiz tika eksponēts starptautiskajā aditīvās ražošanas konferencē – izstādē «Formnext 2022», kas notika Frankfurtē, Vācijā.

Pirmoreiz ar aditīvās ražošanas (additive manufacturing) tehnoloģiju ir izdevies vienā gabalā izgatavot svarīgu un sarežģītu gandrīz 400 milimetru garo paātrinātāja komponenti – Radio frekvences kvadrapolu (The Radio Frequency Quadrupole – RFQ). Šī ir pirmā komponente daļiņu paātrinātāju kompleksā un veic daļiņu kūļa fokusēšanu, sadalīšanu un paātrināšanu.

«Tagad ir acīmredzams, ka nākotnē mēs arvien vairāk paātrinātāju kopienā iekārtas varēsim izgatavot ar aditīvās ražošanas tehnoloģijām,» saka RTU profesors un Latvijas pārstāvis CERN Toms Torims, kurš I.FAST koordinē moderno paātrinātāju tehnoloģiju daļu.

Inovācija tapusi Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) koordinētajā projektā I.FAST (Innovation Fostering in Accelerator Science and Technology), kura mērķis ir attīstīt inovatīvas paātrinātāju tehnoloģijas. Tajā sadarbojas vairāki partneri – RTU, augsto tehnoloģiju uzņēmums «TRUMPF», kas nodrošināja prototipa izgatavošanu, Itālijas universitāte Politecnico de Milano, Francijas Nacionālais nukleārās un daļiņu fizikas institūts, vācu uzņēmums «Fraunhofer IWS», kas specializējas pielietojamās lāzertehnoloģijās, kā arī CERN.

Aditīvā ražošana ir daudz ekonomiskāka par tradicionālajām tehnoloģijām, ja izgatavojamais objekts ir ar kompleksu, daudzveidīgu un funkcionālu dizainu  un ir ražojams mazās vai vidējās sērijās. Turklāt, objektus izgatavojot slāni pa slānim pēc iepriekš izstrādāta 3D modeļa un materiāla struktūru veidojot tur, kur ir funkcionāla nepieciešamība, objekta izgatavošanai materiālu patērē efektīvāk, skaidro RTU pētnieks Andris Ratkus, kurš strādā I.FAST.

Tomēr varš ir diezgan izaicinošs materiāls lāzera aditīvajai ražošanai, jo ir ar augstu siltumvadītspēju un gaismas atstarošanas īpašību. Tāpēc RFQ prototipa izgatavošanai tika lietots «TRUMPF» zaļais lāzers (green laser), ko varš absorbē efektīvāk. Veiksmīgā sadarbība ar «TRUMPF» nodrošināja iespēju lietot pilnīgi jaunu aprīkojumu – «TruPrint 5000 Green Edition», kas ļāva izgatavot viengabala RFQ, turklāt izstādē «Formnext 2022» minētā iekārta kopā ar RFQ prototipu piedzīvoja savu pasaules pirmizrādi.

Pirms gada I.FAST projektā, pirmoreiz izmantojot aditīvās ražošanas tehnoloģiju, no tīra vara jau tika izgatavota RFQ ceturtdaļa. Šo objektu RTU zinātnieki izmantoja, lai pilnveidotu jaunā prototipa dizainu un lai to pakļautu dažādiem testiem. Līdzīgi paredzēta arī jaunā prototipa testēšana – mērīšana, pēcapstrāde un dažādas eksperimentālas pārbaudes.

Strādājot CERN, Latvijas zinātniekiem ir iespēja piedalīties globāli nozīmīgos zinātnes projektos. I.FAST Latvijas zinātnieki strādā ar valsts pētījumu programmas «Augstas enerģijas fizika un paātrinātāju tehnoloģijas» atbalstu.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU