DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
14. novembrī, 2022
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Valsts prezidenta institūcijas simtgadē godina valsts galvas pienākumu izpildītājus trimdā – Paulu Kalniņu un Jāzepu Rancānu

Jāzepa Rancāna (1947–1969) portreta atklāšana.

FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.

14. novembrī, Valsts prezidenta institūcijas 100. gadadienā, Rīgas pilī svinīgi atklāja mākslinieka Rituma Ivanova gleznotos Valsts prezidenta vietas izpildītāju Paula Kalniņa (1944–1945) un Jāzepa Rancāna (1947–1969) portretus, kā arī Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā izvietotos Valsts prezidenta pavēļu un rīkojumu žurnālus, kuros redzama Valsts prezidentu darbības ikdiena.

“Šodien, prezidentūras simtgadē, mēs īpaši godinām Dr. Paulu Kalniņu un bīskapu Jāzepu Rancānu, Valsts prezidentu galeriju papildinot ar diviem jauniem portretiem. Tas līdz šim varbūt nav bijis plaši zināms, bet Valsts prezidentu vēstures līnijas tecējumu nepārtrauca padomju okupācija,” teica Valsts prezidents Egils Levits, norādot, ka starp Kārli Ulmani un Gunti Ulmani, Latvijai esot okupētai, viņi pildīja Valsts prezidenta amata pienākumus trimdā.

Paula Kalniņa (1944–1945) portreta atklāšana.

Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.

Valsts prezidents atzīmēja, ka nozīmīga loma valstiskuma turpināšanā un neatkarības atjaunošanā bija gan Nacionālās pretošanās kustībai, gan Latvijas Centrālajai Padomei, gan Valsts prezidenta vietas izpildītājiem un Latvijas diplomātiem: “Lai valsti un prezidentūru varētu atjaunot, vispirms to vajadzēja noturēt. Un tur bija nepieciešams gan Latvijas Centrālās padomes 1944. gada 17. marta memorands, gan 1944. gada 8. septembra Deklarācija par Latvijas valsts atjaunošanu, gan 1948. gada 13. marta/3. aprīļa trimdā tapušais Latvijas Senāta senatoru atzinums, gan daudzas citas lietas, kuras Latvijai darīja Pauls Kalniņš un Jāzeps Rancāns.”

Valsts prezidenta institūcijas simtgadē Latvijas Nacionālajā digitālajā bibliotēkā ievietoti Valsts prezidenta pavēļu un rīkojumu žurnāli un ar ordeņiem un goda zīmēm apbalvoto personu saraksti. “Šeit var atrast unikālus dokumentus, piemēram, Jāņa Čakstes ierakstu 1922. gadā par to, ka viņš noliek savas Saeimas deputāta pilnvaras un uzņemas Valsts prezidenta pienākumus, gan citi dokumenti,” teica Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andris Teikmanis, apliecinot, ka Valsts prezidenta institūcijas arhīva digitalizācijas process turpināsies.

1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce pieņēma Latvijas Republikas pamatlikumu – Satversmi. Tā paša gada 14. novembrī Latvijas Republikas 1. Saeima par Valsts prezidentu ievēlēja Jāni Čaksti, liekot pamatu Valsts prezidenta institūcijai Latvijā.

Papildu informācija par Valsts prezidenta institūcijas simtgadi un Valsts prezidenta vietas izpildītājiem Paulu Kalniņu un Jāzepu Rancānu atrodama Valsts prezidenta kancelejas tīmekļvietnē.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU