Ministrs Artūrs Toms Plešs: “Mārupes novada pašvaldības un būvvaldes rīcības rezultātā, neievērojot normatīvajos aktos skaidri noteikto dižkoku aizsardzību un ignorējot ministrijas, dabas aizsardzības institūciju, kā arī tiesas un prokuratūras pausto, viens no Latvijas dabas pieminekļiem nelikumīgi ticis neatgriezeniski iznīcināts. Dižkoks uztverams kā patstāvīga ekosistēma un ir dzīves telpa daudzām retām, apdraudētām zīdītāju, putnu, kukaiņu, u.c. organismu grupām. Dižkoki ir neatņemama Latvijas dabas un ainavas vērtība un to aizsargāšana ir pienākums. Ministrija atkārtoti pieprasa pašvaldības domei paskaidrojumus tai skaitā par tās pieņemtajiem lēmumiem, uz kuru pamata tika ļauts turpināt būvdarbus.”
Ministrija pašvaldībai jau 2022. gada 16.februārī norādīja, ka “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” nepārprotami nosaka, ka dižkoka teritorijā ir aizliegts veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamā koka augšanu un dabisko attīstību. Turklāt neatkarīgi no tā, vai koks ir dabā apzīmēts ar atpazīstamības zīmi, īpašniekam ir jānodrošina tā aizsardzība.
Ministrija atgādina, ka atbilstoši likuma “Par pašvaldībām” būvniecības procesa tiesiskuma nodrošināšana pašvaldības administratīvajā teritorijā ir pašvaldības autonomā funkcija. Tās kompetencē ir arī pieņemt lēmumus par apstrīdētajiem pašvaldības būvvaldes administratīvajiem aktiem, faktisko rīcību un lēmumiem, kas apstrīdami saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Pašvaldība ir atbildīga par būvvaldes tiesisku rīcību.
Īstenojot pašvaldību pārraudzības funkciju, ministrija vairākkārt Mārupes novada pašvaldībai un būvvaldei ir pieprasījusi paskaidrot izsniegtās būvatļaujas tiesiskumu, kā arī sniegt paskaidrojumus par 2022. gada 7. jūlija ārkārtas sēdē lemto, atjaunot iepriekš tiesas procesā apstrīdēto būvatļauju darbību un sniegt skaidrojumu, kā un kad pašvaldība šo prettiesisko rīcību novērsīs. Taču iestādes neatbildēja ministrijai pēc būtības un uzskatīja, ka pārkāpums pret dabas pieminekļiem nav noticis.
DAP vairākkārt un operatīvi, kad vēl būvdarbi bija tikai būvbedres stadijā, sazinājās ar pašvaldību un būvvaldi, aicinot sniegt informāciju un pārtraukt būvdarbus. Tāpat savlaicīgi vērsās gan Valsts policijā, gan Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt Mārupes novada būvvaldes rīcības tiesiskumu, gan nosūtījusi Valsts vides dienestam pieprasījumu dižkokam nodarīto zaudējumu aprēķināšanai. Ritot tiesvedībai, DAP atkārtoti sniegusi informāciju Administratīvā rajona tiesai, ka Mārupes novada būvvaldei, lemjot par būvatļauju izsniegšanu, bija rūpīgi jāiepazīstas ar ģenerālplānu un jāpārliecinās, vai būves novietojums atbilst visām normatīvo aktu prasībām, kas jebkādā veidā var liegt ēku būvēt konkrētajā teritorijā. Tai skaitā bija jāpārliecinās, ka plānotā ēka atrodas ārpus valsts nozīmes aizsargājama koka (dižkoka, parastā ozola ar stumbra apkārtmēru 1,3 metrs augstumā no sakņu kakla 4,31 metrs) aizsargājamās teritorijas.
Būvvalde nav rūpīgi un atbildīgi pildījusi savus pienākumus – nav pietiekami rūpīgi iepazinusies ar ģenerālplānu, nav pievērsusi uzmanību faktam, ka tajā ir atzīmēts dižkoks un nav pārliecinājusies, ka iecerēto būvju novietojums zemes gabalā neatbilst tiesiskajam regulējumam.
Likums “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” nepārprotami norāda uz dižkoku nozīmi, ka dabas pieminekļi ir atsevišķi, savrupi dabas veidojumi, tai skaitā aizsargājamie koki, un citi dabas retumi, kam ir zinātniska, kultūrvēsturiska, estētiska vai ekoloģiska vērtība. Lai nodrošinātu aizsargājamo koku saglabāšanu un to apskates iespēju, aizsargāta tiek arī teritorija zem koku vainagiem, kā arī 10 metru rādiusā ap tiem, skaitot no koka vainaga projekcijas.
