LMĒP mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijā. Sūdzības par ētikas pārkāpumiem medijos izskata LMĒP Ētikas padome, vadoties no biedriem saistošā Ētikas kodeksa. LMĒP Ētikas kodekss iever tādus principus kā godprātība materiālu veidošanā, informācijas daudzveidības nodrošināšana, faktu pārbaude, viedokļu un faktu nošķīrums, un citus. Izvērtējot sūdzības un mediju sniegtās atbildes, Ētikas padome 18 gadījumos atzina, ka notikuši Ētikas kodeksa pārkāpumi, bet 33 sūdzībās pārkāpumi netika konstatēti.
No 18 gadījumiem, kuros Ētikas padome saskatīja dažādu ētikas principu pārkāpumus, visbiežāk - septiņas reizes, nebija ievērots godprātības princips, kas prasa nepieļaut un novērst nepatiesu, sagrozītu vai maldinošā formā pasniegtu informāciju, pārspīlējumus, stereotipizāciju un centienus tīši un aizklāti ietekmēt auditoriju.
Četros pārkāpumu gadījumos nebija ievērots daudzveidības princips, kas paredz, ka medijs nodrošina sabiedrības tiesības saņemt daudzveidīgu informāciju un viedokļus no dažādiem avotiem, arī tad, ja medijam tie šķiet personīgi nepieņemami. Tikpat reizes nebija ievērots cieņas jautājums, kas paredz, ka plašsaziņas mediji saskarsmē, tajā skaitā sociālo tīklu vietnēs, apliecina ikviena cilvēka unikālo vērtību.
Trīs pārkāpumu gadījumos mediji nebija ievērojuši faktu un viedokļu nošķīrumus. Tikpat reizēs mediji nebija veikuši faktu pārbaudi. Trīs gadījumos arī tika secināts, ka medijs nebija sniedzis pietiekami objektīvu informāciju. Pa vienai reizei tika konstatēts interešu konflikts, kritiskas attieksmes trūkums pret informācijas avotu un diskriminācijas un naida kurināšanas aizlieguma pārkāpums.
“Ētikas kodeksa pārkāpums ar lielāko rezonansi sabiedrībā bija televīzijas ziņu sižets, kurā tika izplatīta nepārbaudīta un nepatiesa informācija saistībā ar bijušā CVK vadītāja Arņa Cimdara nāves apstākļiem, nepatiesi apgalvojot, ka mirušajam bijis viltots COVID-19 vakcinācijas sertifikāts. Sižetam bija sniega bumbas efekts, un šis gadījums ilustrē, cik būtiski medijiem ir ievērot ētikas kodeksā ietvertos principus, jo pat kļūdas atzīšana un atvainošanās vēlāk var nesniegt vajadzīgo efektu. Rezultātā ir ne vien kaitēts kāda cilvēka un viņa ģimenes reputācijai, bet arī daļā cilvēku mazinās uzticēšanās medijiem kā godprātīgam un uzticama informācijas avotam,” stāsta LMĒP valdes locekle Ilona Skuja.
LMĒP ir izveidota kā nozari pašregulējoša institūcija, kurā var vērsties ikviens, kas pamanījis mediju ētikas pārkāpumu. Ētikas padomes lēmumi ir publiski un tie ir saistoši biedriem. Pārkāpumu gadījumā Ētikas padome var uzlikt medijam par pienākumu arī labot kļūdu un atvainoties.
“Uz Ētikas padomes atzinumu statistiku varam raudzīties divējādi. Trīs gados, kopš darbojas LMĒP Ētikas padome, ir izveidota laba bāze mediju ētikas praksei. Ar konkrētu situāciju analīzi un ētikas pārkāpumu publiskošanu sabiedrība un mediji var labāk izprast, kā Ētikas kodekss ir piemērojams situācijās, ar kādām žurnālisti saskaras ikdienā. Turpretim fakts, ka divās trešdaļās gadījumu ētikas pārkāpumi netiek konstatēti, liecina, ka Ētikas padomei ir arī svarīga loma sabiedrības medijpratībā. Publiski izvērtējot katru šādu sūdzību, tiek veidota demokrātiskā un pilsoniskā sabiedrībā nepieciešamā izpratne, ka medijiem ir ne vien pienākumi, bet arī plašas tiesības un īpaša loma sabiedrībā. Tiem ir gan t.s. sargsuņa loma, ceļot gaismā sabiedrībai svarīgus jautājumus, gan plašas tiesības īstenot vārda brīvības principu, dodot vietu arī kādam netīkamiem viedokļiem un faktiem,” piebilst Ilona Skuja.
Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" dibināta 2018. gadā, apvienojoties mediju nozares asociācijām un uzņēmumiem. Šobrīd biedrībā apvienojušies 44 biedri un divi asociētie biedri. Ārpus biedra statusā Ētikas kodeksu apņēmušies ievērot vēl 13 uzņēmumi un organizācijas. Biedrības ikdienas darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv biedrības valdes locekle Ilona Skuja. Biedru saraksts, Ētikas kodekss, informācija, kā sniegt sūdzību, un Ētikas padomes atzinumi ir pieejami biedrības mājaslapā www.lmepadome.lv
