Senāts atzina, ka pieteicēja norādītie iebildumi neliecina par vēlēšanu norisē pieļautiem tādiem pārkāpumiem, kas rada pamatu apšaubīt balsu skaitīšanas rezultātus.
Senāts ņēma vērā, ka pieteicējs nav norādījis, ka būtu nepareizi saskaitītas balsis vai ka balsu skaitīšanas protokolos atspoguļotie dati pēc būtības ir nepareizi. Pieteicējs tikai uzskatīja, ka, ņemot vērā to, cik nozīmīgs ir vēlēšanu process, balsu skaitīšanas protokolu noformēšanā nedrīkst tikt pieļautas absolūti nekādas kļūdas, un jebkuru noformējuma nepilnību gadījumā protokoli būtu jāatceļ. Senāts tam nepiekrita. Senāts uzsvēra, ka vēlēšanu rezultāti ir atceļami, ja ir pietiekami liela ticamība, ka konstatētie pārkāpumi ir ietekmējuši vēlēšanu rezultātu. Ja balsu skaitīšanas protokoli tiktu atcelti katrā gadījumā, kad konstatēts kāds nebūtisks – vēlēšanu rezultātu saturu nekādi neietekmējošs – trūkums, būtu ļoti viegli apzināti kavēt vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un neierobežoti ilgi ievilkt tiesisko neskaidrību, kavējot likumdevēja un līdz ar to visas valsts efektīvu funkcionēšanu.
Pieteikuma centrālais iebildums bija saistīts ar vēlēšanu iecirkņu balsu skaitīšanas protokolu noformēšanu. Pieteicējs uzskatīja, ka balsu skaitīšanas protokolu pirmajai daļai bija jābūt parakstītai tādējādi, ka parakstīta ir katra lapa, nevis tikai attiecīgās protokola daļas pēdējā lapa, vai arī protokola pirmajai daļai jābūt atsevišķi cauršūtai, nevis tikai kopā ar protokola otro daļu.
Tomēr Senāts secināja, ka minētais pieteicēja uzskats balstīts kļūdainā izpratnē, ka uz balsu skaitīšanas protokoliem attiecināmas tās prasības, kas izvirzītas dokumentu atvasinājumu izgatavošanai. Senāts uzsvēra, ka balsu skaitīšanas protokoli ir dokumentu oriģināli, nevis atvasinājumi. Izvērtējot tiesību normu prasības, kas attiecas uz balsu skaitīšanas protokolu noformēšanu, Senāts atzina, ka balsu skaitīšanas protokoli ir uzskatāmi par pienācīgi parakstītiem un cauršūtiem tad, ja tie iecirkņa komisijas locekļi, kas piedalījušies balsu skaitīšanā, ir parakstījuši gan protokola pirmo daļu, gan protokola otro daļu un abas protokola daļas ir cauršūtas. Tiesību normas neprasa, lai parakstīta būtu balsu skaitīšanas protokola pirmās daļas katra lapa vai protokola pirmā daļa būtu atsevišķi cauršūta. Senāts konstatēja, ka procesa dalībnieku starpā nav strīda, ka pieteicēja norādītie iecirkņa komisiju balsu skaitīšanas protokoli ir noformēti tādējādi, ka ir parakstītas protokolu pirmās un otrās daļas pēdējās lapas un abas protokolu daļas ir kopā cauršūtas. Šādos apstākļos Senāts nesaskatīja, ka balsu skaitīšanas protokolu noformējumā būtu pieļautas tādas kļūdas, kuru dēļ būtu pamats apšaubīt šo protokolu spēkā esību.
Senāts arī konstatēja, ka atsevišķos balsu skaitīšanas protokolos ir pieļautas kļūdas lapu numerācijā, tomēr tas nav ietekmējis protokolu saturu (proti, netika konstatēts, ka protokolos kāda nepieciešamā informācija nav norādīta vai, gluži pretēji, ir norādīta kāda lieka informācija). Tāpat Senāts konstatēja, ka atsevišķu iecirkņu balsu skaitīšanas protokolu noformēšana dažās niansēs atšķīrās, tomēr arī šīs nianses nebija tādas, kas liktu apšaubīt protokolu spēkā esību vai protokolos norādīto balsu skaitīšanas rezultātu pareizību.
Līdz ar to Senāts atzina, ka pieteicēja iebildumi neliecina, ka 14.Saeimas vēlēšanas nav noritējušas atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 6.panta prasībām (nav bijušas vispārīgas, vienlīdzīgas, tiešas, aizklātas un proporcionālas).
Vienlaikus Senāts atzina, ka Centrālā vēlēšanu komisija sēdē, kurā tika izskatīts pieteicēja apstrīdēšanas iesniegums, nav pilnvērtīgi nodrošinājusi koleģiālas izskatīšanas principa ievērošanu un nav nodrošinājusi cieņpilnu attieksmi pret procesa dalībniekiem, jo vairāki komisijas locekļi attālināti notiekošajā sēdē piedalījās ar izslēgtu videokameru. Senāts uzsvēra, ka gadījumos, kad komisija izskata privātpersonas apstrīdēšanas iesniegumu, apstāklis, ka attālināti notiekošā komisijas sēdē kāds no komisijas locekļiem, kas piedalās šajā sēdē, procesa dalībniekam nav redzams, liedz procesa dalībniekam pilnvērtīgu iespēju pārliecināties, ka konkrētais komisijas loceklis tiešām piedalās sēdē (ir „ekrāna otrā pusē”) un tiešām klausās sēdē notiekošo. Šāda situācija var radīt iesnieguma iesniedzējam šaubas par to, vai lietas izskatīšanā ir pienācīgi ievērots koleģiālas izskatīšanas princips. Senāts arī atzina, ka sēdes komisijas locekļu rīcība, sēdē piedaloties ar izslēgtām videokamerām, ir nepieņemama arī no cieņpilnas attieksmes viedokļa, kāda neapšaubāmi ir jānodrošina ikvienam publiskās varas īstenotājam, kurš sēdē izskata privātpersonas iesniegumu. Vienlaikus Senāts atzina, ka minētais apstāklis pats par sevi nav tāds, kas var liecināt par kļūdām vēlēšanu rezultātos.
Ievērojot minēto, Senāts pieteikumu noraidīja, bet vienlaikus vērsa Centrālās vēlēšanu komisijas uzmanību uz to, ka tai jārūpējas, lai komisijas sēdēs, kurās tiek uzklausītas privātpersonas, tiktu pilnvērtīgi nodrošināts koleģiālas izskatīšanas princips un cieņpilna attieksme pret procesa dalībniekiem.
Senāta spriedums. Lieta Nr. SA-1/2022
