12. oktobrī, tiekoties ar Ukrainas aizsardzības ministru Oleksiju Rezņikovu, NATO dalībvalstu aizsardzības ministri vienojās turpināt un palielināt militārā atbalsta sniegšanu Ukrainai, lai tā varētu turpināt sevi aizsargāt un nodrošinātu okupēto teritoriju atbrīvošanu.
13. oktobrī notikušajā NATO aizsardzības ministru sanāksmē sabiedrotie vienojās turpināt aktīvi ievest NATO Madrides samitā pieņemot lēmumu īstenošanu, no kuriem būtisks elements ir sabiedroto kaujas grupu palielināšana līdz brigādes līmeņa vienībām. Kanāda, Lielbritānija un Vācija kā vadošās Baltijas valstu paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu valstis informēja par plāniem attiecībā uz šo vienības attīstību. Šajā kontekstā ir būtiski nodrošināt nepieciešamo uzņemošās valsts atbalstu, kas iekļauj gan infrastruktūras attīstību, gan apmācību iespēju nodrošināšanu Latvijā.
Ziemeļatlantijas Padomes sanāksmē valstis arī vienojās par nepieciešamību būtiski stiprināt militārās industrijas spējas un aktīvi sadarboties, lai nodrošinātu militārā ekipējuma piegādes, kā arī savlaicīgu munīcijas ražošanu un to krājumu palielināšanu, kas ir kritiska vajadzība krīzes situācijā. Tika norādīts, ka esošā militārās industrijas kapacitāte nav pietiekama ne tikai, lai nodrošinātu esošās Ukrainas vajadzības, bet arī, lai spētu atjaunot un palielināt dalībvalstu krājumus.
Dalībvalstis uzsvēra, ka ir uzskatāmi redzama Krievijas vēlme un gatavība eskalēt esošo situāciju. Šajā kontekstā arī svarīgi turpināt stiprināt valstu kritiskās infrastruktūras aizsardzību.
Sabiedrotie arī deva vadlīnijas turpmākajai Alianses militāro spēju attīstībai un jauno militāro plānu izstrādei.
Valsts sekretārs J. Garisons piedalījās arī NATO kodolpolitikas plānošanas grupas sanāksmē, kas notika aizsardzības ministru līmenī.
