Apstrīdētā norma
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 14. punkta “c” apakšpunkts:
“Šā likuma izpratnē par pakalpojumu sniegšanu ir uzskatāma arī lietu noma.”
Augstāka juridiska spēka normas
- Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 91. panta pirmais teikums: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.”
- Satversmes 105. panta pirmais, otrais un trešais teikums: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.”
Lietas fakti
Lieta ierosināta pēc akciju sabiedrības “Pilsētas zemes dienests” un akciju sabiedrības “Zemes īpašnieku ģilde” (turpmāk arī – pieteikumu iesniedzējas) pieteikumiem. Pieteikumu iesniedzējas ir reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, un norāda, ka to īpašumā ir zeme, uz kuras atrodas citām personām piederoša būves, tādējādi radot zemes piespiedu nomas tiesiskās attiecības. Atbilstoši apstrīdētajai normai piespiedu nomas attiecības ir uzskatāmas par pakalpojumu, kas ir apliekams ar pievienotās vērtības nodokli. Tā kā pieteikumu iesniedzējas nevarēja vienoties ar būvju īpašniekiem par zemes piespiedu nomas maksu, tās vērsās tiesā ar prasījumu par zemes nomas maksas un par to aprēķināmo pievienotās vērtības nodokļa piedziņu no būvju īpašniekiem. Tiesa noraidīja prasību daļā par pievienotās vērtības nodokļa piedziņu no būvju īpašniekiem.
Pieteikumu iesniedzējas uzskata, ka tām kā zemes īpašniecēm nevar noteikt pienākumu maksāt pievienotās vērtības nodokli no atlīdzības par zemes piespiedu nomu, jo tādā gadījumā apstrīdētā norma būtiski samazinot kopējos ienākumus, ko zemes īpašnieks gūst no sev piederošas lietas iznomāšanas. Šāda kārtība arī pārkāpjot tiesiskās vienlīdzības principu, jo personām, kas nav reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, salīdzināmos apstākļos pievienotās vērtības nodoklis par zemes piespiedu nomu neesot jāmaksā. Šādai atšķirīgai attieksmei neesot objektīva un saprātīga pamata, un tā neesot samērīga.
Tiesas secinājumi
Satversmes tiesa secināja, ka lietas pamatjautājums ir par pienākumu maksāt pievienotās vērtības nodokli no zemes nomas maksas. Tāpēc Satversmes tiesa visupirms izvērtēja apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam un secīgi pēc tam pārbaudīja, vai apstrīdētā norma atbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.
Satversmes tiesa konstatēja, ka Saeima atbildes rakstos bija norādījusi apsvērumus, kas var būt par pamatu tiesvedības izbeigšanai lietā. Proti, Saeima norādīja, ka:
- Pieteikumu iesniedzēju tiesību uz īpašumu aizskārums neizriet tieši no apstrīdētās normas;
- Pieteikumu iesniedzējas neesot izmantojušas visas iespējas aizstāvēt savas aizskartās pamattiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem;
- akciju sabiedrība „Zemes īpašnieku ģilde” esot nokavējusi termiņu konstitucionālās sūdzības iesniegšanai Satversmes tiesā.
Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētā norma rada Pieteikumu iesniedzējām Satversmes 105. panta pirmajā, otrajā un trešajā teikumā ietverto pamattiesību ierobežojumu, kā arī pieteikuma iesniegšana administratīvajā tiesā izskatāmajā lietā nebija uzskatāma par iespēju aizstāvēt savas tiesības ar vispārējiem tiesību aizsardzības līdzekļiem. Līdz ar to Satversmes tiesa pirmos divus Saeimas norādītos apsvērumus par tiesvedības izbeigšanu lietā atzina par nepamatotiem.
Savukārt Saeimas argumentu par to, ka Pieteikumu iesniedzējas nokavējušas termiņu konstitucionālās sūdzības iesniegšanai, Satversmes tiesa atzina par pamatotu. Proti, Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētā norma ir imperatīva un formulēta nepārprotami, tā nepieļauj izņēmumus un Pieteikumu iesniedzējas atradās tās tvērumam tipiskā situācijā. No lietu materiāliem un Tiesu informatīvās sistēmas Satversmes tiesa secināja, ka Pieteikumu iesniedzējas sniegušas pakalpojumu piespiedu zemes nomas attiecību ietvaros un apzinājušās, ka zemes nomas maksa ir apliekama ar pievienotās vērtības nodokli, vairāk nekā sešus mēnešus pirms vēršanās Satversmes tiesā.
Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesa izbeidza tiesvedību lietā daļā par apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam.
Vērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, Satversmes tiesa secināja, ka no apstrīdētās normas neizriet tādas tiesiskās sekas, uz kurām norādījušas Pieteikumu iesniedzējas, un tā neaizskar Pieteikumu iesniedzēju tiesības uz tiesisko vienlīdzību.
Tādējādi Satversmes tiesa izbeidza tiesvedību lietā arī daļā par apstrīdētās normas atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.
Satversmes tiesa nolēma:
izbeigt tiesvedību par Pievienotās vērtības nodokļa likuma 1. panta 14. punkta „c” apakšpunkta, ciktāl tas attiecas uz zemes iznomāšanu piespiedu nomas gadījumos, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 105. panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam”.
Lēmums nav pārsūdzams.
Lēmuma teksts ir pieejams Satversmes tiesas mājaslapā.
Saistītā lieta: 2020-24-01
