“Sadarbība zinātnes jomā ir svarīga mūsu ekonomikai, lai turpinātu spodrināt Latvijas industriju ar mērķi radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Zinātnes diplomātijai ir nozīmīga loma Latvijas ārējo ekonomisko attiecību veicināšanā,” atklāšanas uzrunā uzsvēra Z. Kalniņa-Lukaševica. Latvija kā neliela ekonomika, galvenokārt, koncentrējas uz nišas produktiem, tādejādi veicinot ekspertīzi nišas produktu izstrādē. Šāda stratēģija ir nostiprināta Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam.
Saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā, parlamentārā sekretāre pasvītroja graujošās globālās sekas, ko ir radījis Krievijas iebrukums Ukrainā. Z. Kalniņa-Lukaševica aicināja uz lielāku sinerģiju un sadarbību starp reģionāliem un starptautiskiem spēlētājiem zinātnes jomā, lai sniegtu palīdzību Ukrainai un samazinātu līdzšinējo ES atkarību no Krievijas enerģijas resursiem.
Profesors T. Torims klātesošos iepazīstināja ar Eiropas kodolpētījumu organizācijas (CERN) Baltijas grupu un tās veiksmīgo darbību, kuras rezultātā ir izdevies panākt ievērojamu sinerģiju visos līmeņos – akadēmiskajā, industriālā un valsts pārvaldes. Pateicoties šai sadarbībai, zinātniekiem ir iespēja attīstīt augsta līmeņa pētniecības projektus, piemēram, Baltijas kopīgais projekts vēža ārstniecības centra izveidei, kā arī uzņēmējiem ir iespēja iesaistīties CERN izsludinātajos iepirkumos.
Informācijai
Latvijas pārstāvis ES ārlietu ministriju zinātnes padomnieku tīklā ir RTU profesors un ārlietu ministra ārštata padomnieks Toms Torims.
Koordinācijas sanāksme notiek Rīgā 22. un 23. septembrī. Tās laikā padomnieku tīkla pārstāvjiem paredzētas vairākas sesijas, kas norisināsies Ārlietu ministrijā, kā arī tiek organizētas vizītes uz Rīgas Tehnisko universitāti un Latvijas Universitāti, lai klātienē iepazītos ar Latvijas sasniegumiem zinātnē.
