Latvijas KKS peļņa šogad pirmajos sešos mēnešos ir par 5% mazāka nekā 2021. gada attiecīgajā periodā.
KKS gūtā peļņa pozitīvi ietekmēja to kapitāla pietiekamību: tās vidējais rādītājs pusgada laikā pieaudzis no 22.8% līdz 23.7%. 2022. gada jūnijā KKS sektora kapitāla pietiekamība bija visaugstākajā līmenī kopš 2018. gada beigām.
Šī gada pirmajā pusē KKS procentu ienākumu samazinājums, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un energoresursu cenu kāpums, kopumā tika līdzsvarots ar citu tīro ienākumu pieaugumu, kā arī samazinājumiem atsevišķās izdevumu pozīcijās.
KKS sektora kapitāla atdeves rādītājs (ROE) samazinājies no 4.4% 2021. gada jūnijā līdz 4.0% 2022. gada jūnijā.
Šā gada 1. pusgadā pēc KKS biedru lēmuma tika anulētas divu KKS licences.
Jūnija beigās Latvijā darbojās 31 KKS ar augstu tirgus koncentrāciju: piecas KKS veidoja 87% no kopējiem KKS aktīviem.
Biedru noguldījumi 2022. gada jūnijā veidoja 70% no KKS pasīviem, 88% no tiem bija piesaistīti no mājsaimniecībām. Salīdzinot ar 2021. gada beigām, noguldījumu apmērs palika gandrīz nemainīgs, pateicoties arī jaunajam tirgus dalībniekam, kas saņēma FKTK licenci 2021. gadā.
KKS kredītportfelis, kuru 2022. gada 1. pusgada beigās 99% apmērā veidoja kredīti fiziskām personām, pusgada laikā mainījās maz, proti, kredītu mājokļa iegādei apmērs pieaudzis par 2.0%, bet patēriņa kredītu apmērs samazinājās par 2.5%. Šo aizņēmumu veidu īpatsvars KKS kopējā kredītportfelī 2022. gada jūnija beigās bija attiecīgi 53% un 36%. Savukārt ienākumus nenesošo kredītu īpatsvars pieaudzis līdz 17.8%, pārstrukturēto kredītu īpatsvars – līdz 1.9%. Pastāv iespēja, ka KKS kredītportfeļa kvalitāte pasliktināsies arī nākotnē, un viens no tā iemesliem – gaidāmais energoresursu cenu kāpums. Lielākajā daļā KKS izveidoti pietiekami uzkrājumi nedrošiem kredītiem.
