Pārgājiens norisinājās posmā “Saulkrasti – Lauči” un tā laikā dalībniekiem bija iespēja uzņemties iniciatīvu, pašiem iesaistoties atkritumu monitoringa procesā, ievācot datus par vienu no pludmales posmiem, kas atrodas turpat pie ostas. Turklāt, tos plānots pievienot šī gada oficiālajiem monitoringa rezultātiem.
“Katram atkritumam, kas atrodams pludmalē, ir savs stāsts. Piemēram, atrastais brezenta plēves gabals norāda uz ostas procesu nepilnībām vai arī lauksaimniecības problēmām. Šajā gadījumā tas nācis no ostas pakojumiem, kas nekorekti apsaimniekoti. Atrodot izsmēķi publiskajā peldvietā, saprotams, ka netiek kontrolēta likumdošanas ieviešana,” atklāj eksperts Jānis Ulme.
Ar katru atrasto atkritumu kļūst vieglāk izprast apkārt esošās problēmas – atkritums var nākt no jūras vai arī tikt ieskalots caur upēm, kanalizācijas sistēmām vai pat atpūsts no tālākām teritorijām nepareizas atkritumu apsaimniekošanas dēļ. Transports, tranzīts un atpūtas kuģi ir tikai viena piektdaļa no iespējamajiem veidiem, kā atkritumi nonāk pludmalē.
“Šāda veida monitoringi pašlaik ir vienīgie dati, kas tiek apkopoti vienai no būtiskākajām vides direktīvām Eiropā – Jūras stratēģijas pamatdirektīvai –, ko Latvijā īsteno Vides izglītības fonds,” stāsta Ulme. Monitoringa programmas atbilst jūras vides reģioniem un balstās uz novērtējuma un monitoringa nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgos Kopienas tiesību aktos, tostarp, Dzīvotņu direktīvā un Putnu direktīvā vai starptautiskos nolīgumos. Tās izstrādātas, lai:
- veicinātu ilgtspējīgākas jūras ekonomikas attīstību, vienlaikus labāk aizsargājot jūras vidi,
- panāktu jūras ūdeņu labu ekoloģisko stāvokli,
- turpinātu jūras ūdeņu aizsardzības un saglabāšanas pasākumu īstenošanu, kā arī nepieļautu turpmāku stāvokļa pasliktināšanos.
Milzīgs vairums no šiem atkritumiem nāk ne tikai no atpūtniekiem, bet arī virknes kļūdu atkritumu apsaimniekošanā, piekrastes komercobjektiem, upju ienesēm un citām problēmām. Tomēr zinot problēmu ir arī daudz vieglāk piemeklēt tai efektīvu risinājumu, uz ko jau šobrīd tiek aktīvi strādāts visā Eiropā.
Eiropas Savienības ieviestās direktīvas par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu mērķis ir novērst un mazināt konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi un veicināt pāreju uz aprites ekonomiku Eiropā, ieviešot pasākumu kopumu, kas pielāgoti direktīvā iekļautajiem izstrādājumiem, jo īpaši nodrošinot to, lai tirgū nenonāktu vienreizlietojami plastmasas izstrādājumi, kuriem ir pieejamas ilgtspējīgākas alternatīvas, kas ir pieejamas cenu ziņā. Tāpat arī jau tuvākajos gados gaidāmas jaunas regulas izsmēķu jautājumā.
“Jāatzīmē, ka 2020. gadā Eiropas Savienības ietvaros tika panākta vienošanās par laba vides stāvokļa mērķi jūras piesārņojošo atkritumu daudzumam piekrastē – tas paredz 20 atkritumu vienības uz 100 metriem, lai situāciju piekrastē vērtētu kā labu,” tā “Mana jūra” pārstāvji.
Ekspedīcijas “Mana jūra” aizsākumi meklējami jau 2012. gadā. Tās pamatā ir atkritumu vākšana (jūras piesārņojošo atkritumu sabiedriskais monitorings), iepazīstot jūras piekrasti, tiekoties ar dažādu jomu speciālistiem un vietējiem iedzīvotājiem. Vairums pārgājiena dalībnieku iet tikai daļu no piekrastes posmiem, taču ir arī tādi, kas veic pilnu maršrutu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai. Nākamā šāda veida ekspedīcija gaidāma 2023. gadā.
Pārgājiens norisinājās projekta “EUROPE DIRECT Vidzeme” ietvaros. Tā galvenais uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem Vidzemē savlaicīgu un objektīvu informāciju par nozīmīgākajām aktualitātēm Eiropā, kā arī rosināt iedzīvotāju diskusijas par Eiropas nākotni. Tā darbības ilgums plānots līdz 2025. gadam.
