DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
25. jūlijā, 2022
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide

Pilsētas pļavu pirmā vasara

FOTO: LDF/K.Kalns

2021. gada vasarā Latvijas Dabas fonda un Rīgas domes sadarbībā sākās pilsētas pļavu veidošana, lemjot atsevišķās vietās ierastos mauriņus pārvērst par dabas daudzveidības saliņām, kurās augiem ļauts ziedēt un nogatavināt sēklas. Šogad pilsētas pļavas piedzīvojušas savu pirmo vasaru, tāpēc Latvijas Dabas fonds ir apkopojis paveikto un pirmos secinājumus.

Pilsētas pļavu vietas Latvijas Dabas fonds izvēlējās sadarbībā ar Rīgas apkaimju biedrībām, kuras ieteica vēlamās pļavu vietas. Pagājušajā vasarā LDF eksperti tās apsekoja, veica sugu uzskaiti, kā arī katrai teritorijai sagatavoja savu pļavas izveides plānu, ņemot vērā ekoloģiskos apstākļus un līdzšinējo apsaimniekošanu. Pilsētas pļavu izveidei sadarbībā ar Latvijas Mazpulkiem tika savāktas Latvijas savvaļas pļavas puķu sēklas. Katra no iecerētajām pļavu teritorijām ir atšķirīga, tāpēc gan sagatavošanas darbi pirms sēklu piesējas, gan sēklu maisījums, gan turpmākā apsaimniekošanai katrai vietai ir atšķirīgas.

Rudenī apkaimju biedrības piedalījās pļavu izveides talkās, gan nogrābjot un nolīdzinot augsni, gan sējot savvaļas augu sēklas. Vidēji katrā pilsētas pļavā piesētas ap 40 dažādu sugu, no kurām lielākā daļa pilsētas zālājos sastopamas reti.

Šogad Latvijas Dabas fonds katrai pilsētas pļavas teritorijai sagatavojis atsevišķu apsaimniekošanas plānu, savukārt gandrīz visās teritorijās galveno pļauju veica SIA “Rīgas meži”, bet līdzšinējie apsaimniekotāji uztur izpļautas iestaigātās taciņas, kā arī joslu gar ietvēm un brauktuvēm.

Pilsētas pļavu koordinatore Latvijas Dabas fondā Rūta Sniedze-Kretalova stāsta: “Novērtējot apsaimniekošanas sekmes pirmajā pilsētas pļavu sezonā, jāatzīst, ka ne vienmēr apsaimniekošana veikta kā iecerēts - citur nopļauts par agru, citur zāle nav savākta. Tomēr tas ir saprotams, jo šī ir pirmā vasara, kad pilsētas pļavas tiek apsaimniekotas citādāk – ar mērķi vairot ziedošo augu daudzveidību, tāpēc pagaidām vēl rodas dažādi pārpratumi. Līdz šim taču pilsētā nedrīkstēja augt gara zāle!

Neskatoties uz kļūmēm, pilsētas pļavu pirmā sezona kopumā vērtējama ļoti labi. Praktiski visās pilsētas pļavās sadīguši, ziedēja un sēklas nogatavināja rudenī iesētie zvaguļi. Zvaguļus dēvē par pļavu veidotājiem, jo tie kā pusparazītiski augi atņem barības vielas un ūdeni graudzālēm un tauriņziežiem, tādējādi “atbrīvojot” vietu mazākiem pļavu augiem. Šie augi ir acīmredzamākās pārmaiņas pilsētas pļavās, jo tie ir viengadīgi. Lielākā daļa sēto pļavu augu sevi sāks pieteikt tikai nākamajā gadā, kad tie būs attīstījuši pietiekami spēcīgu sakņu sistēmu un gatavi ziedēt. Lai arī izmaiņas pilsētas pļavās jau ir manāmas, tomēr jāatceras, ka līdzīgi kā dabiskās pļavas tās ir ekosistēmas, kas attīstās lēni un mijiedarbībā ar piekopto apsaimniekošanas veidu.”

Bolderājā pilsētas pļava izveidota uz kāpas, kas ir ļoti sausa, saulei pakļauta vide - tāpēc tur sēti augi, kas Latvijā sastopami smiltāju zālājos - kalnu norgalvīte, lielais mārsils, zilganā kelērija, aitu auzene. 2021. gada vasarā, kad zālājs pļauts intensīvi, šī vieta bija “izdegusi”. Savukārt šobrīd Bolderājas pļavā graudzāles ir nodzeltējušas, tomēr starp tām redzam skaisti ziedošus daglīšus, čemurainās mauragas un zvaguļus.

Savukārt Klusās ielas skvērā Brasā, kur ir liels noēnojums, sētas augu sugas, kas Latvijā sastopamas mežmalās, piemēram, birztalu nārbulis, pļavas bitene, ārstniecības sārmene, kā arī iestādīti iepriekš izaudzēti pļavas vilkmēļu stādiņi. Pavasarī kopā ar Brasas apkaimes aktīvistiem zālājā pārstādījām piemērotas augu sugas - tīruma pulkstenītes, ārstniecības baldriānu un citas, lai mazinātu nezāļu īpatsvaru.

Pavisam īpaša pļava atrodas Rīgas Nacionālā zoodārza teritorijā, vietā, kur līdz šim bijis intensīvi pļauts mauriņš. Šīs pļavas izveidē izmantotas vairākas īpašas metodes. Tā pļavas vidus daļā izveidots padziļinājums, kurā transplantēts sens zālājs no Liepājas ezera piekrastē esošajām Vītiņu pļavām. Zālājs, no kura ņemta šī velēna, veidojies ļoti sen un visticamāk, tā vecums lēšams vairākos gadu simtos. Šādi senie zālāji ir Latvijas reto augu patvērums un tāpēc pārvestajos 15m2 redzam vienas no retākajām un skaistākajām Latvijas augu sugām - Sibīrijas skalbi, ārstniecības brūnvālīti, krāsu zeltlapi un kopumā vairāk nekā 100 dažādu augu sugu. Savukārt sausākajā Rīgas Zoo pļavas daļā atvesta un izlīdzināta augsne no pilnīgi pretējas Latvijas puses - Ziemeļgaujas. Ziemeļgaujas augsne arī veidojusies ilgstoši, tā satur bagātīgu sēklu banku un daudz dažādu augsnes mikroorganismu, kuri piedalās pļavas veidošanas procesā - veicina vai kavē konkrētu augu attīstību, noārda organiskās vielas un veicina vielu apriti. Daļa, kurā izlīdzināta Ziemeļgaujas augsne, pirmajā gadā ļoti atgādina nezālieni, jo pirmās sugas, kas reaģē uz lielu atklātu augsnes daudzumu, ir nezāles. Tāpēc šovasar šeit dominē ganu plikstiņš, arī balandas, pļavas auzene. Tomēr vienlaikus var manīt, ka attīstās arī pīpenes, raspodiņi, pļavas bitenes, brūngalvītes un citi augi. Tuvākajās nedēļās Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā esošo pļavu plānot noganīt, šādi nodrošinot dabisko zālāju tradicionālo apsaimniekošanas veidu.

Vēl tikai mācāmies saprast, kuri savvaļas un dabisko pļavu augi būs piemēroti augšanai pilsētvidē un kā pareizi uzturēt šīs dabas saliņas. Tomēr ziedoši augi Rīgas pilsētā jau šogad redzami vairāk nekā agrāk, jo salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, zālāji pļauti retāk. Drīzumā arī Pilsētas pļavas tiks nopļautas, jo lielākā daļa augu jau ir noziedējušas. Latvijas Dabas fonds vēlreiz aicina visus ielūkoties šī gada dzīvotnē pilsētā un pamanīt tās sugu daudzveidību! Pilsētas pļavas veidojam kopā - gan sadarbībā ar apkaimju biedrībām, gan senioriem, kuri aicināti vākt savvaļas augu sēklas. Rudenī Rīgā tiks veidotas desmit jaunas pilsētas pļavu teritorijas - un tā būs iespēja ikvienam piedalīties talkā, uzzināt ko vairāk par savvaļas augiem un palīdzēt dabai rast vietu pilsētā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU