Sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo biedrību, Rīgas Tehniskas universitātes Arhitektūras fakultātes studentiem, Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centru, Juglas attīstības biedrību, Latvijas Dabas fondu un piedaloties departamenta speciālistiem, 2022 .gada sākumā tika prezentētas studentu idejas un skices Braila ielas aktīvās atpūtas zonas labiekārtošanai.
Iecere paredz izveidot atpūtas zonu, kas būtu pilnībā piemērota cilvēkiem ar redzes un kustību traucējumiem. Tā tiek realizēta, ņemot vērā Latvijas Neredzīgo biedrības ierosinājumu un Latvijas Neredzīgo biedrības rehabilitācijas centra atrašanās vietu – Braila ielā pie Juglas ezera.
Lai turpinātu attīstīt šo ideju, Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir noslēdzis līgumu par topogrāfiskā plāna izstrādi, kā arī izsludinājis iepirkuma konkursu par atpūtas zonas projektēšanu un autoruzraudzību. Projektēšanas darbus finansēs no Rīgas Vides aizsardzības fonda līdzekļiem. Pēc projekta dokumentācijas izstādes un darbu apjomu un izmaksu noteikšanas, risinās jautājumu par finansējuma piesaisti. Ja finansējums būs pieejams, tiek prognozēts, ka atpūtas zona varētu tikt izveidota 2023. gadā.
"Latvijas Neredzīgo biedrība ļoti novērtē iesaistīto pušu atbalstu un iniciatīvu šī projekta izstrādē, lai cilvēkiem ar redzes invaliditāti būtu pielāgota aktīvās atpūtas zona. Šīs ieceres izveidei būs būtiska loma konkrētās sabiedrības daļas mentālās un fiziskās veselības uzlabošanā, jo būs iespējams izmantot tādas pašas atpūtas un aktivitātes iespējas kā pārējiem. Ņemot vērā, ka neredzīgo cilvēku lokācija lielā mērā ir tieši Strazdumuižas ciemats pie Juglas ezera, un šeit atrodas arī biedrības rehabilitācijas centrs, tad piedāvātie uzlabojumi būs noderīgs un ērti apvienojams papildinājums citiem ikdienā nepieciešamajiem pakalpojumiem. Iedzīvotāji varēs patērēt šīs dabas dotās priekšrocības, kuras tagad būs arī speciāli pielāgotas viņu iespējām un vajadzībām,” uzsver Latvijas Neredzīgo biedrība.
Jau vēstīts, ka Rīgas pašvaldība pludmalēs pakāpeniski uzlabo vides pieejamību, sniedzot iespēju tās pilnvērtīgi izmantot iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem. Piemēram, tiek veidotas speciālas pārģērbšanās kabīnes, izvietoti pielāgoti sanitārie mezgli un laipas piekļūšanai tuvāk ūdenim.
