Energoresursu patēriņš1 Latvijā, 1990.–2021. gadā
(petadžoulos)
Saules elektrostacijās saražotā elektroenerģija pērn palielinājās par 40 %
2021. gadā kopā hidroelektrostacijās, vēja un saules elektrostacijas saražoja 2 856 GWh elektroenerģijas, kas ir par 2,5 % (par 71 GWh) vairāk nekā 2020. gadā. Saules elektrostacijās saražotā elektroenerģija palielinājās par 40 % (par 2 GWh) un hidroelektrostacijās par 4 % (par 105 GWh), bet vēja elektrostacijās samazinājās par 20,3 % (par 36 GWh).
Kurināmās koksnes īpatsvars kopējā patēriņā pērn bija 32,4 %
Galvenie AER veidi Latvijā ir kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) un hidroresursi. Palielinot vietējo energoresursu patēriņu, mazinās enerģētiskā atkarība2 no importējamiem energoresursiem no 52 % 2015. gadā līdz 39 % 2021. gadā. Un pēdējos gados novērotas energoresursu kopējā patēriņa struktūras izmaiņas – samazinoties dabasgāzes patēriņa īpatsvaram, palielinās AER īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā. Desmit gadu laikā no 2012. gada līdz 2021. gadam dabasgāzes kopējais patēriņš samazinājies par 20,4 % (par 10,3 PJ) un tā īpatsvars kopējā patēriņā samazinājās par 5,7 procentpunktiem. 2021. gadā dabasgāzes īpatsvars bija 21 %, savukārt AER – 41,2 %. Naftas produktu īpatsvars kopējā patēriņā pērn bija 33 %, pārējo energoresursu īpatsvars bija 4,8 %. Vienlaicīgi kurināmās koksnes patēriņa īpatsvars desmit gadu laikā palielinājās par 4,9 procentpunktiem un pagājušajā gadā veidoja 32,4 %. 2021. gadā salīdzinājumā ar gadu iepriekš saražotās kurināmās šķeldas daudzums palielinājās par 10 % (par 2,9 PJ), un granulu eksports pieauga par 3,3 PJ jeb 8,3 %.
Palielinoties AER kopējam patēriņam, Latvija tuvojas AER izmantošanas veicināšanas vispārējam mērķim – līdz 2025. gadam sasniegt no AER saražotās enerģijas īpatsvaru 44,3 % apmērā bruto enerģijas galapatēriņā3. Latvijā ir trešais augstākais AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā Eiropas Savienībā (ES), 2020. gadā tas bija 42,13 % (ES – vidēji 22,09 %). Latvijai jānodrošina, ka līdz 2030. gadam 14 % no transportā patērētās enerģijas ir atjaunīgā. 2020. gadā Latvijā AER īpatsvars transportā bija 6,73 %, ES – vidēji 10,22 %.
Pērn samazinājās koksnes atlikumu patēriņš pārveidošanas sektorā
Pārveidošanas sektorā4 2021. gadā patērēja 51,8 PJ energoresursu un saražoja 42 PJ enerģijas (no tās 31,2 PJ siltumenerģijas un 10,8 PJ elektroenerģijas), kas ir par 11,6 % vairāk salīdzinājumā ar 2020. gadu. Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai Latvijā pārsvarā izmanto fosilo energoresursu – dabasgāzi, kuras īpatsvars pārveidošanas sektorā pakāpeniski samazinās: 2012. gadā – 74,1 %, 2020. gadā – 49.5 % un 2021. gadā 47,7 %. Piecu gadu laikā pārveidošanas sektorā patērēto AER īpatsvars pieaudzis par 5,1 procentpunktiem un 2021. gadā sasniedza 51,9 %. Tas ir svarīgs rādītājs, ņemot vērā, ka AER, kurus izmanto pārveidošanas sektorā, ir vietējie energoresursi: kurināmā koksne, biogāze un cita biomasa. Energoresursu patēriņš pārveidošanas sektorā salīdzinājumā ar 2020. gadu, ievērojami palielinājās mazutam par 43 TJ, ietekmējot kopējo naftas produktu patēriņa pieaugumu pārveidošanas sektorā par 63,5 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Savukārt samazinājās sašķidrinātajai naftas gāzei (par 3 TJ), koksnes atlikumiem (par 96 TJ), citai biogāzei (par 0,6 PJ).
Energoresursu patēriņa izmaiņas 2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu
(procentos)
* akmeņogles, kūdra, kūdras briketes, kokss
** kokogles, salmi, cita biomasa, biogāze, biodegviela, nolietotās riepas, sadzīves atkritumi kurināšanai
Lielākie energoresursu patērētāji – mājsaimniecības
Energoresursu galapatēriņš 2021. gadā bija 174,6 PJ, kas ir par 5,5 % vairāk nekā 2020. gadā. Desmit gadu laikā nav novērotas būtiskas izmaiņas energoresursu galapatēriņā. Lielākie energoresursu patērētāji pērn bija mājsaimniecības, kas patērēja 50,4 PJ (28,8 % no galapatēriņa), transports 49,6 PJ jeb 28,4 % un rūpniecība 41,2 PJ jeb 23,6 %. Salīdzinot ar 2020. gadu, pērn energoresursu galapatēriņa pieaugums ir vērojams ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā par 20,1 %, savukārt energoresursu patēriņa samazinājums par 6,5 % lauksaimniecības un mežizstrādes nozarēs.
Dīzeļdegvielas patēriņš palielinājās par 5,3 %, benzīna patēriņš samazinājies par 0,9 %
Pērn COVID-19 noteikto ierobežojumu atvieglošana, un līdz ar to lielāks pieprasījums pēc degvielas, ietekmēja degvielas patēriņa pieaugumu transporta sektorā – energoresursu patēriņš transportā 2021. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu palielinājās par 5,3 % jeb 2,5 PJ un 2021. gadā bija 49,6 PJ. Dīzeļdegviela ir galvenais transportā izmantotais energoresurss, un 2021. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu tās patēriņš transportā palielinājās par 1,7 PJ jeb 5,3 %. Piecu gadu laikā dīzeļdegvielas patēriņš transportā ir palielinājies par 1,3 % (par 439 TJ). Savukārt auto benzīna patēriņš piecu gadu laikā ir samazinājies par 13,4 % un 2021. gadā bija 7 PJ, kas ir par 0,9 % mazāk nekā 2020. gadā.
Elektroenerģijas patēriņš transportā 2021. gadā bija 351 TJ, kas ir par 3,5 % vairāk nekā 2020. gadā (339 TJ). Pērn, salīdzinot ar 2020. gadu, elektroenerģijas patēriņš turpināja samazināties cauruļvadu transportā un bija par 4 TJ jeb 26,7 % mazāks nekā 2020. gadā, un pēdējo piecu gadu laikā patēriņš cauruļvadu transportā samazinājies par 73,2 % (par 30 TJ). Savukārt elektroenerģijas patēriņa pieaugums 2021. gadā bija autotransportā un dzelzceļa transportā attiecīgi par 6,1 % (par 6 TJ) un 4,4 % (par 10 TJ).
Lielākais energoresursu patēriņš bija koksnes, koka, korķu izstrādājumu ražošanas nozarē
Piecu gadu laikā energoresursu patēriņš rūpniecībā pieauga par 5,3 PJ jeb 14,8 %, un salīdzinājumā ar 2020. gadu palielinājies par 1,6 PJ jeb 4 %, 2021. gadā veidojot 41,2 PJ. Lielākais energoresursu patēriņš 2021. gadā bija koksnes, koka, korķu izstrādājumu ražošanas nozarē – 22,2 PJ jeb 54 % no energoresursu patēriņa rūpniecībā. Pēdējo piecu gadu laikā naftas produktu patēriņš rūpniecībā palielinājies par 15,2 %. Energoresursu gala patēriņš būvniecības nozarē 2021. gadā bija 4,1 PJ, kas ir par 7,7 % vairāk nekā 2020. gadā (3,8 PJ).
Energoresursu galapatēriņš rūpniecībā Latvijā, 2005.–2021. gadā
(petadžoulos)
* akmeņogles, kūdra, kūdras briketes, kokss
** kokogles, salmi, cita biomasa, biogāze, biodegviela, nolietotās riepas, sadzīves atkritumi kurināšanai
Attālinātā darba ietekmē mājsaimniecībās turpina pieaugt elektroenerģijas patēriņš
Energoresursu patēriņš mājsaimniecībās 2021. gadā bija 50,4 PJ, kas ir par 7,8 % vairāk nekā 2020. gadā. Mājsaimniecībās energoresursu patēriņa struktūra pēdējos gados būtiski nemainās – pārsvarā bija izmantota kurināmā koksne. Salīdzinājumā ar 2020. gadu dabasgāzes patēriņš mājsaimniecībās palielinājies par 5,4 % (par 246 TJ), kur viens no iemesliem ir garāka apkures sezona. Elektroenerģijas patēriņš mājsaimniecībās turpināja palielināties un 2021. gadā bija par 2,6 % lielāks nekā iepriekšējā gadā, ko veicināja pielāgošanās arī turpmāk strādāt attālināti.
Metodoloģiskie skaidrojumi
1 Kopējais energoresursu patēriņš ietver energoresursu patēriņu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā (pārveidošanas sektors), un galapatēriņu, kas ietver visas tautsaimniecības nozares, kā arī mājsaimniecības.
2 Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana
3 Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.– 2030. gadam.
4 Pārveidošanas sektors ietver patērēto energoresursu apjomu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai un pārdošanai.
