DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
25. maijā, 2022
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Kariņš: Krievija rada ilgtermiņa draudus mieram un drošībai Eiropā un pasaulē

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš trešdien, 25. maijā, uzrunājot starptautiskās konferences “Riga StratCom Dialogue 2022” dalībniekus, uzsvēra, ka, runājot par neizprovocēto Krievijas karu Ukrainā, visu Rietumu sabiedroto kopīgais mērķis ir Ukrainas uzvara karā pret Krieviju, jo tā rada ilgtermiņa draudus mieram un drošībai Eiropā un pasaulē.

“Lai nodrošinātu mieru un drošību Eiropā un pasaulē, Krievijai ir jāzaudē šajā karā. Ukrainai ir jāuzvar. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam atgriezties pie mierīgas dzīves. Jebkāds cits iznākums būs vēl viens solis ceļā uz mums nezināmu pasauli,” uzsvēra K. Kariņš, atgādinot, ka pirmie soļi bija Krievijas agresija pret Gruziju 2008. gadā un Ukrainai piederošās Krimas pussalas nelikumīgā aneksija 2014. gadā, un karadarbība Donbasa reģionā.

Ministru prezidents kritiski vērtēja atsevišķu Rietumu politiķu pieeju attiecībās ar Krieviju – meklēt pareizos vārdus, kā uzrunāt Krievijas autoritāro prezidentu Vladimiru Putinu, un panākt viņa piekāpšanos.

Turpinot uzrunu, Ministru prezidents pauda, ka Rietumu sabiedrotie darbojas trīs frontēs, lai panāktu Putina Krievijas sakāvi tās karā pret Ukrainu – militārā, ekonomiskā, informatīvā.

K. Kariņš norādīja, ka militārajā jomā Rietumu sabiedrotie sniedz atbalstu Ukrainai bruņojuma un ieroču veidā, lai tā spētu aizstāvēties pret Krievijas armiju. Latvija kopā ar Igauniju ir sniegušas lielāko atbalstu Ukrainai, ja salīdzina sniegtā atbalsta finansiālo apjomu pret valsts IKP. Ministru prezidents uzsvēra, ka Rietumiem ir jāturpina atbalsta sniegšana Ukrainai bruņojuma un ieroču veidā.

Ekonomiskajā jomā Rietumu sabiedrotie strādā pie Krievijas ekonomikas vājināšanas, mazinot tās spējas finansēt uzsākto karu Ukrainā. Tas tiek darīts ar sankciju palīdzību – Eiropas Savienība jau ir ieviesusi piecas sankciju pakotnes un šobrīd strādā pie sestās sankciju pakotnes pieņemšanas. Pēc K. Kariņa teiktā, ES sankcijām būtu jāmērķē uz Krievijas ekonomikas būtiskāko – enerģētikas – sektoru, proti, uz akmeņoglēm, naftu un dabasgāzi. Šobrīd sankcijām pakļauts ir tikai akmeņogļu eksports, diskusijas vēl turpinās par naftas un dabasgāzes sankcionēšanu.

Runājot par informatīvo telpu, Ministru prezidents norādīja, ka Krievija ir izveidojusi savu informatīvo telpu, tā dēvēto “krievu pasauli”, kas ir balstīta uz meliem un nepatiesiem pieņēmumiem. Balstoties uz šiem pieņēmumiem, Krievija uzsāka karu Ukrainā, apgalvojot, ka tās mērķis ir “denacificēt” Ukrainas valsts pārvaldi, kas ir pilnībā absurds un nepatiess apgalvojums. Tāpat Krievija kultivē mītus, ka NATO apdraud Krieviju un Rietumi eskalē karadarbību Ukrainā, piegādājot tai ieročus. Tikpat absurds ir Krievijas uzturētais apgalvojums, ka Ukraina nav pilnvērtīga valsts un Krievijai ir tiesības uz Ukrainas teritoriju.

“Mums ir jāatzīst, ka Krievija rada ilgtermiņa draudus mieram un drošībai Eiropā un pasaulē. Mums ir jāstiprina mūsu aizsardzības spējas. Pirmkārt, militārajā jomā – NATO šobrīd stiprina Austrumu flangu, no Baltijas līdz Melnajai jūrai. Aliansei ir jāstiprina tās militārā klātbūtne Baltijas valstīs,  lai nodrošinātu Krievijas pilnvērtīgu atturēšanu no jebkādas agresijas. Otrkārt, enerģētikas jomā – jāstiprina mūsu enerģētiskā neatkarība, diversificējot enerģijas avotus un palielinot enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem. Treškārt, informatīvajā jomā – slēdzot Krievijas propagandas kanālus un stiprinot savu sabiedrību informatīvo noturību,” uzsvēra K. Kariņš.

“NATO ir spēcīgākā alianse pasaulē  – mums vajadzētu to apzināties un nebaidīties no sava spēka un ietekmes. Mums ir jāpanāk, ka Krievija vairs nekad neuzdrošināsies atkārtot vēsturi, un mūsu ziņā ir miera un drošības atjaunošana Eiropā,” uzrunas noslēgumā pauda Ministru prezidents.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU