Valsts prezidents uzsvēra, ka mūsdienu starptautisko notikumu kontekstā “mēs iestājamies par to, ka mums ir nepieciešams stiprināt enerģētisko drošību, kā arī diversificēt enerģijas avotus tā, lai Eiropa būtu drošāka un neatkarīgāka no dažādiem notikumiem, kurus ir grūti paredzēt. Attiecībā uz Krieviju es to neteiktu – Krievija ir paredzama, Krievija nav uzticama, un līdz ar to mums ir jāatbrīvojas no Krievijas ietekmes,” atzīmēja E. Levits.
Latvija ar cerību skatās nākotnē, kad tiks pabeigti arī citi reģionālie gāzes infrastruktūras projekti Lietuvā, Latvijā, Igaunijā, kā arī Somijā un Polijā, uzsvēra prezidents. Vienlaikus E. Levits sacīja, ka reģiona lielākajai pazemes gāzes krātuvei Inčukalnā arī nākamajos gados būs svarīga loma enerģētiskās neatkarības stiprināšanā: “Inčukalna gāzes krātuve var spēlēt lielu lomu, uzkrājot gāzi, kad gāzes cena ir zemāka, lai izmantotu tad, kad cena palielinās. Tagad stratēģiski nozīmīgā Inčukalna gāzes krātuve ir sasaistīta ar visu Eiropu caur Lietuvu, caur šo starpsavienojumu ar Poliju.”
Gāzesvads starp Poliju un Lietuvu tika nodots ekspluatācijā 2022. gada 1. maijā. Gāzesvada garums ir 508 km, un dabasgāze var plūst abos virzienos. Jaunais gāzesvads efektīvi paplašina Eiropas gāzes tirgu un stiprina Baltijas valstu un Somijas reģiona enerģētisko neatkarību. 5. maijā, piedaloties Lietuvas prezidentam Gitanam Nausēdam, Polijas prezidentam Andžejam Dudam, Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam, Eiropas enerģētikas komisārei Kadri Simsonei u.c., notika Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojuma svinīga atklāšana.
