Tas nozīmē, ka tūrisma profesionāļi, gidi un informācijas sniedzēji, kā pirmie, Zemgalē un Sēlijā varēs iepazīt, vērtēt un popularizēt maršrutā iekļautos nozīmīgākos ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos objektus – dažādu iežu atsegumus, klintis, gravas, ieplakas, karsta kritenes, avotus, upju stāvkrastus, ūdenskritumus, alas, kāpas, dižakmeņus un vēl citas dabas vērtības. Pārsteidzoši, ka Zemgalē un Sēlijā vien tūristu apskates cienīgi pavisam ir vismaz 55 tādi objekti, visvairāk - Jēkabpils un Aizkraukles novadā, nedaudz mazāk - Bauskas, Dobeles un Jelgavas novadā. Maršruta izstrādātāji ir ne tikai identificējuši maršrutam piemērotākos objektus, bet tūrisma speciālistiem noorganizējuši arī mācības par ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko vietu specifiku, jaunākajām tendencēm dabas tūrisma objektu uzturēšanā un popularizēšanā, kvalitatīva piedāvājuma veidošanu un labās prakses piemēriem šādu objektu pārvaldībā. Tuvākajā laikā sekos arī teorētiskas un praktiskas ievirzes vairākdienu mācības esošajiem un potenciālajiem tūrisma gidiem, kas ietver arī vairāku ģeoloģisko objektu apmeklējumu kā Zemgalē, tā Ziemeļlietuvā. Līdztekus tam norit intensīvs darbs pie krāšņas, vairākās svešvalodās tulkotas brošūras – ceļveža sagatavošanas un trīs dažādu videoklipu uzņemšanas, kā arī abu kaimiņvalstu tūrisma operatoru un žurnālistu maršruta iepazīšanas vizītes organizēšanas. Turklāt gandrīz visas vasaras garumā – astoņas nedēļas ilgs ceļošanas akcija vietējiem iedzīvotājiem.
Līdz pat gada izskaņai garlaicībai nedrīkstēs ļauties neviens no sadarbības partneriem. Aizkrauklē gada atlikušajos mēnešos centīsies pabeigt multifunkcionāla veloparka celtniecību, kas kalpos arī ievērojamāko ģeovietu apceļotāju ērtībām. Baušķenieku rūpju lokā būs interaktīvas ekspozīcijas izveide karsta kriteņu
izpausmju Latvijas epicentrā – Skaistkalnē. Bet Vecumnieku pagasta pārvaldes ļaudis jau tagad sadarbības partnerus un citus interesentus aicina apmeklēt pēdējā laikā vienu no lielākajiem atklājumiem Zemgalē - Zvirgzdes kāpu ar vairāk nekā 30 metru augstu virsotni, ko ģeologi uzlūko par vienu no augstākajiem vēja sanesu smilts veidojumiem Latvijā. Minētās iekšzemes kāpas iespējamais veidošanās laiks ir 11 700 līdz 14 000 gadu pirms mūsu ēras. Pa lēzenu meža taku, nonākot kāpas augstākajā punktā, kur ar pašvaldības un akciju sabiedrības Latvijas Valsts meži gādību ierīkota gaumīga skatu platforma, tālu virs koku, galvenokārt priežu un kadiķu galotnēm paveras Zemgales līdzenumam netipiska reljefa panorāma. Lūkojoties no augšas, var novērtēt arī meža apsaimniekošanā valdošo kārtību un ceļotāju ērtībām radīto infrastruktūru – koka lapeni un labiekārtotu atpūtas vietu, informācijas stendu, norādes zīmes un ērtu autostāvvietu.
Jaunā maršruta izstrāde notiek ar Eiropas Savienības Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.–2022. gadam projekta LLI-483 “Unikālu ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas vērtību izmantošana zaļā izzinošā tūrisma attīstībā” (GEOTOUR) atbalstu. Projekta mērķis ir radīt ilgtspējīgu un izzinošu tūrisma piedāvājumu, palielināt apmeklētāju plūsmu reģionos, papildināt zināšanas un izpratni par unikālām dabas vērtībām.
Projekta ieviešana ilgs līdz 2022. gada 31. decembrim. Tā kopējās izmaksas 649 972,15 eiro, tostarp ERAF finansējums – 552 476,31 eiro.
