Ministrs Artūrs Toms Plešs (A/P!): “Diemžēl Latvijā šobrīd ir viszemākais vēja enerģijas jaudu apjoms Baltijas valstu vidū, nosedzot vien 3% no elektroenerģijas piegādes iekšējam tirgum kopējā apjoma. Šī brīža ģeopolitiskajos apstākļos mēs nedrīkstam tā turpināt. Latvijai un visai Baltijai ir jānodrošina strauja virzība uz enerģētisko neatkarību un drošību, klimatam draudzīgu tehnoloģiju ieviešanu. Arī kolēģi no Lietuvas un Igaunijas ir vienisprātis, ka strauji jākāpina atjaunojamo energoresursu jaudas, īpaši tiecoties attīstīt lielu vēja parku izveidi, lai tādējādi virzītos prom no fosilo energoresursu izmantošanas.”
VARAM izklāstīja Igaunijas un Lietuvas vides ministriju pārstāvjiem ieceri saīsināt stratēģiski svarīgu iekšzemes vēja parku virs 50MW saskaņošanas procedūru, vienlaikus nekaitējot dabai, VARAM virzītā pieeja balstās tajā, ka iepriekš tiek definētas teritorijas, kur ir atļauts un kurā nav atļauts attīstīt vēja parkus, ievērojot specifiskus nosacījumus.
Sagatavotais VARAM priekšlikums neparedz vēja elektrostaciju (VES) ieceres iesniedzēju atbrīvot no pienākuma ievērot vides aizsardzības prasības paredzētajai darbībai tās norises vietā. Paredzēts, ka Valsts vides dienests veiks izvērtējamu un izstrādās tehniskos noteikumus, kas jāņem vērā tālākā projekta izstrādē, lai novērtētu riskus un radītu nosacījumus gan projekta realizācijai, gan dabas aizsardzībai, kā arī informētu sabiedrību un uzklausītu tās viedokli. Tāpat tiktu noteikti kompensējošie pasākumi negatīvo ietekmju līdzsvarošanai, to izmaksas segtu paredzētās darbības veicējs. Kā arī vēja parku būvniecībai saglabāsies Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju normatīvajā regulējamā jau noteiktie ierobežojumi, kā arī citas normatīvajos aktos noteiktās prasības (aizsargjoslas ap vēja elektrostacijām).
Sanāksmē tika pārrunāti arī atkritumu apsaimniekošanas jautājumi. Latvijas normatīvo aktu prasības attiecībā uz atkritumu sūtījumiem tiek izceltas kā labā prakse. Tā, piemēram, saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu Latvijas teritorijā atkritumus ievest reģenerācijai atļauts tikai tādā gadījumā, ja valsts teritorijā darbojas atbilstošas jaudas atkritumu reģenerācijas iekārtas un to īpašnieks ir saņēmis atbilstošu atļauju. Attiecīgi tas nedrīkst negatīvi ietekmēt Latvijas teritorijā radušos atkritumu pārstrādi saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu vai reģionālajiem plāniem. Valsts vides dienests pirms attiecīgo atkritumu ievešanas izvērtē sadedzināšanas iekārtu jaudu un plānoto sadedzināšanai ievedamo atkritumu daudzumu un veidu.
Par normatīvajos aktos noteikto atkritumu pārvietošanas prasību pārkāpšanu tiek noteikts naudas sods – fiziskajai personai no 250 līdz 1100 eiro, bet līdz juridiskai personai - naudas no 300 līdz 4000 eiro apmērā. Par nelegālu atkritumu sūtīšanu paredzēta arī kriminālatbildība.
