Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā naftas rezervju turētāji Latvijas Republikā sagatavos un laidīs tirgū naftas produktu rezerves. Attiecīgi, ja tirgū tiks konstatēts fakts par naftas produktu nepieejamību, veidojoties degvielas piegāžu pārtraukumiem vai iztrūkumam, licencētie naftas produktu mazumtirgotāji, kā arī kritisko pakalpojumu sniedzēji (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts policija u.c.) varēs vērsties Būvniecības valsts kontroles birojā (BVKB) ar lūgumu atļaut iegādāties naftas produktus no naftas produktu drošības rezervēm.
Vienlaikus tas paredz, ka naftas produktu rezervēs esošie naftas produkti netiek izvesti no valsts un tiek izsniegti atbilstoši BVKB lēmumam.
Kā liecina Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas Ekonomikas ministrijai sniegtā informācija, šobrīd naftas produktu tirgū degvielas apgāde notiek pietiekamā apjomā un piegādes netiek kavētas.
Kā zināms, Direktīva 2009/119/EK uzliek pienākumu katrai ES dalībvalstij nodrošināt noteiktus naftas drošības rezervju apjomus. Latvijas gadījumā naftas produktu drošības rezerves šobrīd tiek uzturētas “biļešu” veidā un valstij pašai naftas produkti nepieder. Proti, pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem ar komersantiem, valsts maksā par iespēju nopirkt krājumus gadījumā, ja tiktu izsludināta valsts mēroga enerģētiskā krīze.
2022.gadā kopējais apjoms, par kuru ir noslēgti līgumi, ir 304 400 tonnas (benzīns 0,33% , dīzeļdegviela 97,04%, aviācijas degviela 0,33% un mazuts 2,3%). No visa apjoma 81,1% tiek uzglabāti Latvijā (100% - benzīns un aviācijas degviela, un 82,94% - dīzeļdegviela) un 19% - ārzemēs. Līgumi tika noslēgti ar visiem komersantiem, kas piedāvāja uzglabāt naftas rezerves Latvijas teritorijā.
