Tikšanās laikā E.Rinkēvičs pauda nostāju, ka svarīga ir cieša koordinācija ar sabiedrotajiem Eiropas Savienībā (ES), gan sniedzot atbalstu Ukrainai, gan uzturot stingru sankciju un starptautiskās izolācijas politiku iepretim Krievijai un Baltkrievijai. Ministrs pauda atbalstu turpmākien ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Krievijas galvenajiem ienākumu avotiem, tostarp naftu un oglēm, un piekļuves liegšanu Krievijas kuģiem ES ostās.
“Ja Krievija netiks apstādināta Ukrainā, tā turpinās agresiju Eiropā. Tādēļ Krievija ir jāaptur Ukrainā, ilgtermiņā neļaujot tai atjaunot spējas un vēlmi karot. Ir nepieciešams arī turpināt un pastiprināt visa veida atbalstu Ukrainai. Mūsu interesēs nav karadarbības jebkāda veida iesaldēšana, bet Ukrainas uzvara. Vienošanos par karadarbības pārtraukšanu var panākt tikai Ukrainas un Krievijas tiešās sarunās. Ukrainas prezidentam Volodomiram Zelenskim ir spēcīgs tautas mandāts un pilna izpratne par situāciju Ukrainā, tādēļ Rietumu sabiedrotajiem tas ir jārespektē, atbalstot Ukrainas lēmumus par sarunu procesu un nosacījumiem,” pauda Latvijas ārlietu ministrs.
Ārlietu ministrs arī akcentēja, ka Rietumu un starptautiskās sabiedrības solidaritāte ar Ukrainu, kā arī ES visa veida palīdzība un atbalsts stiprina Ukrainas pozīcijas.
E.Rinkēvičs izcēla nepieciešamību izvietot pastāvīgus NATO spēkus Baltijas valstu reģionā, ņemot vērā drošības situāciju reģionā.
Sarunā piedalījās Luksemburgas ārlietu un Eiropas lietu ministrs, kā arī imigrācijas un patvēruma lietu ministrs Žans Aselborns (Jean Asselborn), Beļģijas premjerministra vietniece, ārlietu, Eiropas lietu un ārējās tirdzniecības ministre Sofija Vilmesa (Sophie Wilmès), Nīderlandes ārlietu ministrs Vopke Hūkstra (Wopke Hoekstra), Igaunijas ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa (Eva-Maria Liimets) un Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Lansberģis (Gabrielius Landsbergis).