DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
23. martā, 2022
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Veselība
1
1

Covid-19 krīze negatīvi ietekmēja garīgo veselību pusei iedzīvotāju

Puse (50,2 %) Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem uzskata, ka Covid-19 krīze negatīvi ietekmējusi viņu garīgo veselību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada iedzīvotāju aptaujas par ienākumiem un dzīves apstākļiem dati. 48,7 % iedzīvotāju uzskata, ka tā neatstāja nekādu ietekmi, bet 1,1 % iedzīvotāju Covid-19 krīze ietekmēja pozitīvi.

Sievietes vairāk nekā vīrieši pakļauti Covid-19 krīzes ietekmei – 52,9 % sieviešu un 46,8 % vīriešu apgalvojuši, ka izjuta negatīvo ietekmi uz savu garīgo veselību pēdējo 12 mēnešu laikā.

Visvairāk pandēmijas krīzes negatīvo ietekmi uz garīgo veselību izjutuši iedzīvotāji 35-44 gadu vecumā (56 %) un jaunieši 16-24 gadu vecumā (54,6 %), bet vismazāk seniori vecumā virs 75 gadiem (39,5 %) un 65-74 gadu vecumā (47,7 %).

Personu vecumā no 16 gadiem subjektīvs vērtējums par to, kā Covid-19 krīze ietekmēja viņu garīgo veselību pēdējo 12 mēnešu laikā 2021. gadā (procentos)

Pilsētu iedzīvotāji vairāk nekā lauku iedzīvotāji izjuta negatīvo ietekmi uz savu garīgo veselību (attiecīgi - 52,1 % un 46,2 %). Vairāk nekā puse (55,8 %) rīdzinieku atzina, ka COVID-19 krīze negatīvi ietekmējusi viņu garīgo veselību.

Visvairāk pandēmijas krīzes negatīvo ietekmi uz garīgo veselību izjutuši tie vecāki, kas vieni audzina bērnus (65,6 %) un pāri ar 3 un vairāk bērniem (64,4 %), bet vismazāk – vienatnē dzīvojošie seniori vecumā no 65 gadiem (41,6 %) un pāri bez bērniem (48,6 %).

Vairāk nekā puse iedzīvotāju ar augstāko izglītību izjuta pandēmijas negatīvo ietekmi (52 %), ar vidējo izglītību – 50,2 %, savukārt ar pamatskolas vai zemāku – 46,6 %. Analizējot pēc pamatnodarbošanās statusa, visvairāk bezdarbnieki izjuta Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi uz garīgo veselību (54,9 %), bet vismazāk pensionāri (43,3 %).

CSP katru gadu veic aptauju par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC), kuras ietvaros tiek iegūta informācija arī par Covid-19 krīzes ietekmi uz iedzīvotāju garīgo veselību, ienākumiem, iespējām strādāt un mācīties attālināti. 2021. gadā dati ir iegūti no 6,5 tūkst. mājsaimniecību un 11,7 tūkst. personu atbildēm. CSP lūdz iedzīvotājus, kuri saņem vēstuli vai īsziņu no CSP, būt atsaucīgiem un piedalīties aptaujā. CSP pateicas visiem, kuri jau piedalījušies aptaujā, lai novērtētu Covid-19 ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju labklājību.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Ārkārtējā situācija, kas tika izsludināta, lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi, ir noslēgusies. No 1. marta iedzīvotājiem saistoši epidemioloģiskās drošības pasākumi un ierobežojumi ir apkopoti Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU