Digitālās platformas ieņem aizvien lielāku lomu nodarbinātības sektorā. Citviet veiktas aplēses paredz, ka tuvākajās desmitgadēs platformu nodarbinātībā varētu aizņemt no 20% līdz pat 70% nodarbinātības sektora. ASV jau šobrīd 15% līdz 20% no visiem strādājošajiem ir saskārušies ar digitālo platformu nodarbinātību. Digitālās platformas nodrošina digitālu vidi, kur “satikties”, nosaka noteikumus, kā šī saskarsme notiek, nodrošina kārtību, informācijas apmaiņu un noteikumu ievērošanu, un būtisku lomu šajā jaunajā kārtības uzturēšanās spēlē algoritmi. Platformas pelna, vai nu saņemot atlīdzību par katru ar viņu starpniecību sniegto pakalpojumu (piem., Bolt, Wolt, Upwork, AirBnB). Digitālās platformas ir nozīmīga mūsdienu ekonomikas daļa.
Vienlaikus, ir skaidrs, ka platformu loma nav tikai ekonomiska, bet ir arī sociālkulturāla, t.i. tās ietekmē veidu, kā norit cilvēku savstarpējā saskarsme, kā mēs izzinām pasauli un viens otru, kā apzināmies paši sevi un reprezentējam sevi citiem, un atstāj nospiedumu uz sabiedrībā valdošajām uzvedības normām, uzskatiem un vērtībām. Ja ekonomiskās izmaiņas ir straujākas un vieglāk novērojamas, jo atspoguļojas nodarbinātībā, apgrozījumā, iekšzemes kopproduktā, tad sociālkulturālās izmaiņas ir lēnākas, ir grūtāk saskatāmas un interpretējamas, bet ir vienlīdz svarīgas.
Lai dziļāk izprastu digitālo platformu fenomenu un to sociālkulturālo ietekmi, LKA pētnieki ir uzsākuši pētījumu par vienu no jaunās platformu ekonomikas aspektiem – platformu nodarbinātību. Platformu darbs angliski saukts arī par “gig work”, ko latviski varētu tulkot kā “gadījuma darbu” jeb “gabaldarbu”. Kā nosaukums norāda, ar platformas starpniecība katrs konkrētais uzdevums – ēdiena piegāde, taksometra brauciens, u.c. – tiek veikts kā gabaldarbs, un pakalpojuma veicējam nav jāiesaistās ilgstošās darba attiecībās. Ja pirmsdigitālājā laikmetā šāda veida pakalpojumu sniegšana būtu ļoti laikietilpīga, jo katra konkrēta uzdevuma veikšanai būtu no jauna jāmeklē pakalpojuma sniedzējs, jāvienojas par cenu un pakalpojumu sniegšanas veidu, tad digitālās platformas padara šo procesu ātru nemanāmu. Tādējādi, platformās nodarbinātie saglabā līdz šim nepieredzētu brīvību, elastību un autonomiju, pieņemt vai atteikt konkrētus uzdevumus, sniegt pakalpojumus sev ērtā laikā un apjomā. Tas dod iespēju strādāt platformās gan pilna laika slodzi, gan apvienot šo darbu ar citiem. Vienlaikus, šai brīvībai un autonomijai ir arī savas iespējamās ēnas puse – platformu darbinieki ir mazāk sociāli aizsargāti, tiem ir grūtāk apzināt un aizstāvēt savas kopējās profesionālās intereses.
LKA pētnieki – sociālo zinātņu doktores Maija Spuriņa un Iveta Ķešāne – kopā ar studentiem analizēs platformu darbu kā jaunu sociālkulturālu fenomenu, padziļināti pievēršoties divām lokāli redzamākajām darba platformām – Wolt un Bolt –, un tajās nodarbināto ēdienu piegādes kurjeriem. Galvenais uzsvars tiks likts uz to, kā platformās nodarbinātie definē un piešķir nozīmi savai autonomiju un kādas ir tās praktiskās izpausmes. Izmantojot platformās nodarbināto pieredzi, pētījums ļaus izprast digitālās un platformu ekonomikas attīstības sociālkulturālo kontekstu un ietekmi.
Pētījumu “Digitālajās platformās nodarbināto autonomijas izpratnes un prakse: Wolt un Bolt piegādes darbinieku pieredzes kultūrsocioloģiska analīze” finansē Latvijas Zinātnes padome Fundamentālo un Lietišķo pētījumu atbalsta programmas ietvaros. Pētījums noslēgsies 2024. gada 31. decembrī.
