Pēc sarunas Valsts prezidents sniedza paziņojumu:
“Šodien ar ārpolitikas un drošības politikas atbildīgajām amatpersonām pārrunājām jautājumu par drošības situāciju saistībā ar Krievijas agresīvo izturēšanos attiecībā pret Ukrainu un prasībām pret NATO dalībvalstīm. Es uzsveru, ka atbildība par to, kāda situācija ir izveidojusies, gulstas uz Krieviju.
Mēs šodien pārrunājām NATO un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) atbildes Krievijai un konstatējām, ka šīs atbildes pilnībā atbilst NATO pamatprincipiem un mūsu interesēm. NATO atbildes sagatavošanā aktīvi piedalījās arī Latvija. Atbildē tiek ievēroti visi pamatprincipi, it sevišķi “atvērto durvju” politika attiecībā uz tām valstīm, kas vēlas pievienoties NATO, un kolektīvā aizsardzība. Tāpat ir piedāvāts dialogs par bruņojuma kontroli, tiešs NATO–Krievijas dialogs un nejaušas sadursmes risku mazināšanas aktivitātes.
Attiecībā uz ASV atbildi tā tika sagatavota ciešās konsultācijās ar NATO partneriem. Arī es sarunās ar ASV prezidentu Džo Baidenu “Bukarestes devītnieka” jeb B9 prezidentu formātā izteicu savus priekšlikumus. Man jāsaka, ka ASV vienmēr skaidri informē savus partnerus par sarunām. Arī Latvija uzsver to, ka ASV atbilde pilnībā atbilst NATO un Latvijas interesēm.
NATO un ASV atbildes ir stingras un skaidras. Tas nozīmē, ka vienlaikus mēs neatbalstām Krievijas prasības, kas vispār nav diskutējamas. Mēs iestājamies par dialogu starp NATO un ASV, no vienas puses, un Krieviju, no otras puses, balstoties NATO pamatprincipos. Mēs nevaram šo dialogu uzturēt, ja kādā no pusēm būs ultimāti. Krievijai ir jāatsakās no jebkādām ultimatīvām prasībām.
Tāpat mēs apspriedām mūsu palīdzību Ukrainai, tostarp militāro palīdzību. Latvija ir pilnībā solidāra ar Ukrainu. Latvija turpinās strādāt ar mūsu sabiedrotajiem, lai stiprinātu drošību Latvijā, mūsu reģionā, Eiropā un visā NATO teritorijā. Mēs dodam savu pienesumu NATO kopējai solidaritātei, un NATO ir solidāra ar mums.”
