Valsts kapitālsabiedrību kopējais aktīvu apjoma pieaugums par 3,7% nozīmē, ka tām bija iespējams izmantot vairāk resursu, lai nodrošinātu sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus.
“Covid-19 pandēmijas dēļ mums visiem bija jāiemācās turpināt darbu ārkārtējās situācijas apstākļos, tomēr ekonomika un tostarp valsts kapitālsabiedrības pierādīja, ka pat šādos nopietnos draudos ir jāspēj pielāgoties tirgu mainīgajam stāvoklim, jānodrošina uzņēmumu izaugsme un ilgtermiņa darbības plānošana,” uzsver Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks. “Lai arī ievērojami samazinājās kapitālsabiedrību peļņa, tās nodrošināja dividenžu iemaksas valsts un pašvaldību budžetos kopumā 220,9 miljonu eiro apjomā. Dividendes ir nodrošinātas apmēram tajā pašā līmenī, kāds tas bijis iepriekš.”
Covid-19 krīze ietekmēja vairāku nozaru valsts kapitālsabiedrības, jo sevišķi komerciālās, kas darbojās transporta nozarē, kur apgrozījums samazinājās par 500 miljoniem eiro un kas rezultējās zaudējumos. Šīs nozares negatīvo rezultātu artava bija ievērojama, tādēļ kopumā kapitālsabiedrību zaudējumi 2020. gadā bija 316 miljoni eiro, kamēr citas nozares uzrādīja pozitīvus rezultātus, kā, piemēram, veselības nozares kapitālsabiedrības.
Veselības jomas kapitālsabiedrībās apgrozījums pieauga kopumā par 10,4%, jo palielinājās padarīto darbu apjoms, tika nodrošināts lielāks pakalpojumu skaits. Līdz ar to ienākumi šīm kapitālsabiedrībām palielinājās, piemēram, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā apgrozījums pieauga par 16%, salīdzinot ar 2019. gadu, arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā ir tā pieaugums (8%).
Valsts kapitālsabiedrību kopējā rentabilitāte 2020. gadā bija 0,6%. Bet, ja mēs no šā rādītāja izslēgtu transporta nozari, kas deva būtisko negatīvo rezultātu – zaudējumus, tad kopējā rentabilitāte būtu 8,5%, kas ir jau salīdzināms rezultāts ar 2019. gadu un būtu pat neliels pieaugums salīdzinājumā ar to.
PKC otro gadu veica uzraudzību pār to, kā valsts kapitāldaļu turētāji, pašvaldību kapitāldaļu turētāji un pašas kapitālsabiedrības publisko informāciju savās tīmekļvietnēs, lai sabiedrība varētu gūt labāku priekšstatu par to darbību un tā būtu caurspīdīgāka. Publiskojamās informācijas apjomu nosaka Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 58. pants, kur attiecībā uz kapitāldaļu turētājiem ir 9, bet kapitālsabiedrībām – 16 prasības. 2020. gadā prasības publiskas personas kapitālsabiedrībām tika vairāk pielīdzinātas biržā kotētu uzņēmumu publiskojamās informācijas apjomam. PKC pārbaudīja, vai viss likumā noteiktais ir publiskots un informācija ir aktualizēta.
PKC Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas vadītāja Dzintra Gasūne uzsver: “Pārbaude tika veikta visās valsts kapitālsabiedrībās un izšķirošā ietekmē esošās kapitālsabiedrībās – kopumā 82 un arī lielajās pašvaldībām piederošās kapitālsabiedrībās. Salīdzinot ar gadu iepriekš, situācija ir uzlabojusies. Ir kapitālsabiedrības, kas pilnībā nodrošinājušas šīs prasības, un vairāk nekā puse kapitālsabiedrību ir nodrošinājusi vismaz 80% procentu prasību izpildi. Valsts kapitāldaļu turētāji ir pārgājuši uz vienoto tīmekļvietņu platformu, tādēļ publicētā informācija ir vairāk strukturēta un lietotājiem vieglāk atrodama. Visās šajās mājaslapās ir līdzīga struktūra un informācijas izvietojums. Kapitālsabiedrību mājaslapās vēl pilnīgojama ir informācija par uzsākto kapitālsabiedrību reorganizāciju vai pārveidi, kā arī attiecībā uz ziedojumiem.”
2020. gads bija valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības sakārtošanas un pilnveides gads atbilstoši korporatīvās pārvaldības labākās prakses principiem. Pārskata periodā tika uzsākta centralizēta valsts kapitālsabiedrību padomes locekļu atlases procesu organizēšana sadarbībā ar kapitāla daļu turētājiem. Process tādējādi kļuvis vienveidīgāks un pārskatāmāks.
Sadarbībā ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta dienestu un PricewaterhouseCoopers Latvia, PKC turpināja īstenot otro valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas stiprināšanas projektu, kas noslēdzās 2021. gadā. “Tā mērķis bija veikt pētījumu, lai varētu pilnveidot kapitāldaļu turētāju lēmumus saistībā ar pašu kapitāla struktūru un finanšu instrumentu izmantošanu,” skaidro Dz. Gasūne. “Šā projekta ietvaros guvām apstiprinājumu vairākām iniciatīvām un pilnveidojumiem, kurus varēsim virzīt ieviešanai. Un viens no tiem ir gaidu vēstule.”
Gaidu vēstule ir dokuments, kurā tiek fiksētas īpašnieka gaidas no ieguldītā kapitāla jeb kas tiek sagaidīts no uzņēmuma tajos virzienos, kuros tas darbosies – gan kādus rezultātus vēlams sasniegt finansiāli, gan arī kādus nefinanšu mērķus.
“Jau ir prasība noteikt vispārējo stratēģisko mērķi kapitālsabiedrībai, kā arī izstrādāt vidēja termiņa darbības stratēģiju. Bet ne vienmēr ir nodrošināta sasaiste starp šiem abiem pārvaldības elementiem,” stāsta Dz. Gasūne. “Nav precīzi nodefinēts no īpašnieku puses, kas tiek sagaidīts no kapitālsabiedrības, uzsākot izstrādāt vidēja termiņa stratēģiju. Gaidu vēstule ir dokuments, kurā tiek parādīta īpašnieka pozīcija, ko tas vēlas sasniegt uzņēmumā – gan finanšu, gan nefinanšu mērķos. Gaidu vēstule atvieglotu stratēģijas izstrādi, jau iezīmētu virzienus, kuros uzņēmumam jādarbojas, lai šo stratēģiju attīstītu.” Komerciālai kapitālsabiedrībai būtu jādarbojas līdzīgi, kā darbojas attiecīgās nozares privātie uzņēmumi. Savukārt nekomerciālam uzņēmumam ir jānodrošina uzņēmuma stabilitāte un ilgtspēja.
Jau atbalstot PKC sagatavoto Informatīvo ziņojumu par inovāciju veicināšanu un pētniecības un attīstības mērķu noteikšanu valsts kapitālsabiedrībās, Ministru kabinets 2021. gada 16. novembrī noteica, ka gaidu vēstules jāsāk ieviest lielajām kapitālsabiedrībām. Gaidu vēstulē tiktu norādīta arī kapitālsabiedrības iesaiste inovācijās.
PKC patlaban strādā pie konceptuālā ziņojuma, kas ietvers vairāku pilnveidojumu ieviešanu, kuri izriet no iepriekš veiktajiem pētījumiem. Tā ir gan valsts kā īpašnieka lomas stiprināšana, gan kapitālsabiedrību pārvaldības politikas izstrāde, gaidu vēstule, kapitālsabiedrību padomes lomas un atbildības stiprināšana u.c.
Plašāka informācija par izmaiņām valsts kapitālsabiedrību sastāvā un statusā, kā arī iespēja sekot līdzi to darbības rezultātu dinamikai, ir atrodama tīmekļvietnē-datubāzē www.valstskapitals.gov.lv. PKC regulāri atjauno informāciju tīmekļa vietnē, tostarp ievieto informāciju par aktuālajiem amata konkursiem valsts kapitālsabiedrību padomēs un valdēs, ievēlētajiem padomju un valžu locekļiem, informāciju par padomju locekļu nominācijas procesiem un ik gadu publicē pārskatu ar apkopotiem datiem un individuāliem uzņēmumu darbības profiliem – http://www.valstskapitals.gov.lv/lv/datu-bazes-un-gada-parskati/gada-parskati/. Šis ir septītais šāds pārskats, kurā jau otro gadu ir iekļauta arī informācija par pašvaldībām piederošām kapitāla daļām.
Pārresoru koordinācijas centrs no 2015. gada jūnija pilda valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldības koordinācijas institūcijas uzdevumus, izstrādājot gan normatīvo aktu projektus, gan kapitālsabiedrību un kapitāla daļu efektīvas pārvaldības vadlīnijas un veicot citus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktos uzdevumus. Ieviešot labas korporatīvās pārvaldības principus, Latvija 2016. gada jūlijā pievienojās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD).
