Sanāksmē ES dalībvalstu vides ministri turpina 6. oktobra ES Vides ministru padomes sanāksmē iesākto diskusiju par pakotnes “Fit for 55” priekšlikumiem. Ministri pārrunā ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) stiprināšanu, kā arī pārrunā ETS neiekļauto sektoru jeb ne-ETS noteiktos mērķus.
Ministrs Artūrs Toms Plešs: “Klimata pārmaiņas ir neizbēgamas. Tās jūtam arī Latvijā, piemēram, šajā ziemā it sevišķi pamanāma bija pēkšņa un intensīva snigšana. Uzskatu, ka arī turpmākajās diskusijās par pakotnes “Fit for 55” priekšlikumiem, mums ir jābūt ambicioziem, lai sasniegtu izvirzīto klimeatneitralitātes1 mērķi. Taču ir svarīgi pakotnes priekšlikumus skatīt vienlaikus un pārdomāti, ņemot vērā to savstarpējo saikni un mijiedarbību, un kopējo ietekmi uz nozarēm un sabiedrību. Ir jārod risinājumi, lai mērķu palielināšana būtu saistoša un izpildāma katrai ES dalībvalstij.”
Ministrs diskusijā uzsver Latvijai piedāvāto nesamērīgi augsto nacionālo ne-ETS SEG emisiju samazināšanas mērķi, kas nosaka līdz 17 % ne-ETS SEG emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar 2005. gadu. Tāpat ministrs sarunās norādīja uz dalībvalstu atšķirīgo SEG emisiju samazināšanas potenciālu, un vērsa uzmanību uz to, ka priekšlikumu izveidē nav ņemta vērā Latvijas īpašā situācija gan attiecībā uz ne-ETS un ETS procentuālo īpatsvaru valstī, augstajām izmaksām enerģētikas sektora dekarbonizācijai, iedzīvotāju skaita izmaiņām, kā arī lauksaimniecības sektora SEG emisiju un organisko augšņu augsto īpatsvaru. Tādēļ Latvijai svarīgi ir finanšu mehānismi pakotnes “Fit for 55” ieviešanai un potenciālās negatīvās ietekmes mazināšanai uz sabiedrības mazaizsargātākajām grupām, t.sk. pārrunājot iespējas paplašināt Inovāciju fonda un Modernizācijas fonda darbības apjomu. un veidojot jauno Sociālā Klimata fondu.
Ministrs arī atzinīgi vērtē jauno ES Augsnes stratēģiju 2030. gadam, kas paredz nodrošināt augsnes aizsardzību un tās ilgtspējīgu izmantošanu. Vienlaicīgi ministrs norādīja, ka ES Augsnes stratēģijas 2030. gadam ieviešana cieši saistīta gan ar jau publicētajām ES stratēģijām (piem., ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija, stratēģija “No lauka līdz galdam"), gan ar topošo tiesību aktu priekšlikumu par saistošiem dabas atjaunošanas mērķiem. Tādēļ īpaša vērība jāvelta koordinācijas mehānismiem dažādu stratēģiju ieviešanai, kā arī vienotu izejas datu izmantošanai,
Sanāksmē ministri pārrunāja arī Bateriju regulas projektu jeb vienotas bateriju apsaimniekošanas prasības, kas nodrošinātu noteikumus bateriju ilgtspējībai un drošībai, marķēšanas un informācijas sniegšanai, bateriju atbilstības novērtēšanai, ekonomikas operatoru pienākumus, kā arī prasības bateriju atkritumu apsaimniekošanai. Ministrs Latvijas vārdā atbalsta Bateriju regulas projekta un direktīvas 2008/98/EK prasību tuvināšanu, lai novērstu prasību dublēšanos, mazinātu administratīvo slogu un nodrošinātu dalībvalstīm iespējas piemērot to izveidotās paplašinātās ražotāju atbildības sistēmas.
Kā ziņots iepriekš, pakotne “Gatavi mērķrādītājam 55%" skar dažādas tautsaimniecības nozares un ietver dalītas atbildības, par to kopā ar iesaistītajām nozaru ministrijām – Ekonomikas, Satiksmes, Zemkopības, Finanšu un Ārlietu ministrijām notiek diskusijas nacionālā līmenī, lai veidotu vienotu stratēģisko redzējumu paaugstināto 2030. gada nacionālo klimata un enerģētikas politikas mērķu sasniegšanai.
1 Klimatneitralitāte ir situācija, kad saimnieciskā darbība un patēriņš neatstāj negatīvu ietekmi uz klimatu. Klimatneitralitātes sasniegšanu raksturo siltumnīcefekta gāzu (SEG) līdzsvars, proti, visu emisiju samazināšana un nesamazināmo emisiju kompensēšana ar to piesaisti augos (g.k. mežos) vai uztveršanu un uzglabāšanu zem zemes.
