DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
15. decembrī, 2021
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Saeima otrajā lasījumā atbalsta Rīgas Svētā Pētera baznīcas likuma projektu

Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašuma tiesības ir nododamas Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam, paredz trešdien, 15.decembrī, Saeimā otrajā lasījumā atbalstītais likuma projekts. Tas paredz Rīgas Svētā Pētera baznīcu bez atlīdzības nodot Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotajam nodibinājumam.

“Rīgas Svētā Pētera baznīca ir nozīmīgs simbols, un, lemjot par piemērotāko risinājumu, svarīgi salāgot visas intereses, ņemot vērā arī to, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca ir celta, uzturēta un līdz Otrajam pasaules karam pastāvējusi kā luterāņu draudzei piederoša baznīca. Būtiski, lai baznīca varētu pildīt dievnama funkcijas. Vienlaikus nedrīkst zaudēt arī nozīmīgo lomu, kas tai ir kā kultūrvēstures piemineklim un tostarp arī pasākumu norises vietai,” iepriekš sacīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Pēc Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes veiktā Rīgas Svētā Pētera baznīcas saglabātības stāvokļa vērtējuma var secināt, ka baznīca šobrīd atrodas kritiskā stāvoklī, un mums jādara viss iespējamais, lai 13.gadsimta kultūras pieminekli saglabātu nākamajām paaudzēm, sacīja A.Ašeradens.

Iecerētā likuma mērķis ir nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību. Nostiprinot īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam, zemesgrāmatā plānots izdarīt atzīmi par to, ka šis nekustamais īpašums ir valsts nozīmes kultūras piemineklis un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa un arheoloģiskā pieminekļa daļa.

Likumā plānots nostiprināt pienākumu nodibinājumam nodrošināt nekustamā īpašuma kā valsts nozīmes kultūras pieminekļa saglabāšanu, atjaunošanu, jo īpaši restaurāciju, kā arī nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas publisku pieejamību. Tāpat nodibinājumam paredzēti citi pienākumi, tostarp izstrādāt un saskaņot ar Kultūras ministriju īpašuma saglabāšanas, atjaunošanas un izmantošanas koncepciju, kā arī ik gadu sniegt ministrijai pārskatu par paveikto.

Pār nekustamā īpašuma izmantošanas un atbilstošu restaurācijas darbu veikšanu ir plānota arī parlamentārā uzraudzība, nosakot, ka Kultūras ministrija kā uzraugošā institūcija izvērtē un reizi gadā sniedz atzinumu Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai par nodibinājuma darbības atbilstību likumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem.

Likumprojekts paredz regulēt arī jautājumu par Rīgas Svētā Pētera baznīcai pieguļošo teritoriju, nosakot, ka tās galvenais izmantošanas veids ir sakrālas celtnes vizuālās uztveres un darbības nodrošināšana. Tajā plānots iekļaut arī ierobežojumus, tostarp aizliegumu būvēt pieguļošajā teritorijā jaunas būves.

Plānots, ka finansējumu Rīgas Svētā Pētera baznīcas atjaunošanai un uzturēšanai nodrošinās un piesaistīs nodibinājums, savukārt nekustamajā īpašumā veiktās saimnieciskās darbības rezultātā gūtos ienākumus drīkstēs izmantot tikai Rīgas Svētā Pētera baznīcas atjaunošanai, uzturēšanai un publiskas pieejamības nodrošināšanai.

Kā akcentēja A.Ašeradens, jautājums par Rīgas Svētā Pētera baznīcu ir bijis parlamenta dienaskārtībā vairākos Saeimas sasaukumos jau kopš 2006.gada.

Lai Rīgas Svētā Pētera baznīcas likums stātos spēkā, tas vēl jāskata Saeimā trešajā lasījumā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU