Uzrunājot pasākuma dalībniekus, Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka vēlreiz varam pārliecināties par Latvijas iedzīvotāju augsto atbalstu dalībai ES un ES sniegtā pienesuma labklājības veicināšanā atpazīšanu. Ja nākamajā nedēļas nogalē notiktu referendums par Latvijas dalību ES, 84% Latvijas iedzīvotāju izvēlētos dalību ES un tikai 12% izvēlētos ES pamešanu.
Eiropas nākotnes konference mudina definēt tās jomas, kur nepieciešama aktīva ES līmeņa politika un rīcība. “Latvijas iedzīvotāji ir pārliecinoši pauduši vēlmi pēc spēcīgas, vērtībās balstītas ES, kas dod pamatu arī drošībai par personīgo labklājību, brīvībām un izvēles iespējām,” tā parlamentārā sekretāre.
Pētījums norāda, ka Latvijas iedzīvotājiem ir svarīgs Eiropas demokrātijas liktenis. Iedzīvotāji uzsver nepieciešamību turpināt tās ES iniciatīvas, kas veicina atvērtu ekonomiku, labu pārvaldību un iekļaujošu sabiedrību. Savukārt Latvijas uzkrāto ekspertīzi cīņā ar hibrīdo apdraudējumu, piemēram, dezinformācijas un kiberdrošības jomā, iedzīvotāji mudina izmantot Eiropas līmenī.
Paneļdiskusijā “ES vērtības šodien un nākotnē” Z. Kalniņa-Lukaševica īpaši izcēla, ka varam vērot būtisku pagrieziena punktu Latvijas iedzīvotāju attieksmē pret ES, jo pētījuma rezultāti ļauj secināt, ka viena no prioritārajām jomām Latvijas iedzīvotājiem diskusijās par ES nākotni ir Eiropas vērtības, tiesiskums, demokrātijas un drošība. Iepriekšējos gados iedzīvotāju diskusijās viennozīmīgi bija dominējusi interese par ES devumu Latvijas ekonomikai, iespējas piesaistīt investīcijas turpmākai izaugsmei un kopējā labklājības līmeņa celšanai, vērtību dimensijai paliekot sekundārai. Tomēr eksperti šodien atgādināja, ka ES vērtības un to dotā drošības sajūta nav pašsaprotama.
Pētījumā uzsvērts, ka visaugstāk Latvijas iedzīvotāji vērtējuši ES ieguldījumu miera un drošības garantēšanā Eiropā, gandrīz 62% norādot uz ES pozitīvo devumu šajā jomā. Tāpat pētījumā atzīmēts, ka, neraugoties uz sociālo spriedzi Covid-19 krīzes apstākļos, sabiedrības priekšstats par ES ietekmi uz labklājības veicināšanu ir pozitīvs. Aptauja liecina, ka 53% respondentu uzskata, ka ES pozitīvi ietekmē Latvijas labklājību..
Tāpat paneļdiskusijās piedalījās arī citi nozares eksperti un Latvijas pārstāvji Eiropas nākotnes konferences plenārsēdē: Saeimas Eiropas lietu komisijas vadītāja Vita Anda Tērauda, Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde, Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga, Eiropas Gada cilvēks Latvijā 2019 Ralfs Eilands, LMT valdes priekšsēdētājs Juris Binde, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds un Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta direktore Anda Ķīvīte-Urtāne.
Papildu informācija:
Pētījums “Eiropas nākotne – Latvijas skatījums” ir tapis ar Ārlietu ministrijas, Latvijas Universitātes, Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas politikas pētījumu institūta un Latvijas Politologu biedrības atbalstu. Pētījuma izstrādi vadīja Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa un profesore Inna Šteinbuka (skatīt, pielikumā pievienoto pētījumu).
Eiropas nākotnes konferences mērķis ir palielināt iedzīvotāju lomu ES nākotnes politikas veidošanā, uzlabojot tās noturību. Šobrīd ikviens Eiropas iedzīvotājs konferences daudzvalodu digitālajā platformā var uzzināt par Eiropā notiekošajiem pasākumiem, iesaistīties tajos, kā arī apmainīties ar idejām.
