1. Investīciju trūkuma pieņemšana par status quo
Neatkarīgi no uzņēmuma pārstāvētās nozares vai tā piedāvātā produkta/pakalpojuma veida, izaugsme nav iedomājama bez investīcijām jaunās tehnoloģijās, ražošanas telpās, darbiniekos un aprīkojumā. Diemžēl, izvērtējot sava uzņēmuma iespējas ieguldīt attīstībā un redzot, ka ar pašu rīcībā esošajiem resursiem ieceru īstenošanai nepietiks, daudzi mazie un vidējie uzņēmumi tiem atmet ar roku un pieņem lēmumu turpināt iesākto kā līdz šim līdz brīdim, kad uzņēmuma rocība ļaus plānus īstenot. Lai gan šis varētu šķist piemērotākais un prātīgākais risinājums, tas ne tikai neļauj uzņēmumam strauji kāpināt ražošanas apjomus un ienākumus, bet var pat apdraudēt tā pastāvēšanu nākotnē. Mūsdienu globālajā vidē konkurence dažādu preču un pakalpojumu tirgū ir īpaši liela, ko vēl skarbāku padara tehnoloģiju nemitīgā attīstība. Savlaicīgi neieguldot jaunu tehnoloģiju iegādē, darbinieku prasmju pilnveidošanā, ražošanas paplašināšanā vai jaunu produktu izstrādē, risks zaudēt konkurētspēju arvien pieaug. Tieši tādēļ, domājot par uzņēmuma attīstību nākotnē, veiksmīgai ārējo investīciju piesaistei var būt izšķiroša loma uzņēmuma pastāvēšanā.
2. Neatbilstošu finanšu atbalsta instrumentu izvēle
Dažkārt mazo un vidējo uzņēmumu attīstības plāniem negaidīti punktu pieliek iepriekš uzrunātā finanšu avota attiekums, kam par iemeslu var kalpot gan konkrētā uzņēmuma apgrozījuma un peļņas rādītāji, gan kredītu, rēķinu un nodokļu maksājumu kavējumi u.c. Līdzās nepārliecinošiem finanšu un kredītspējas rādītājiem nereti atteikuma iemesls ir gluži vienkārša uzņēmuma neatbilstība finanšu atbalsta instrumenta mērķiem. Tā, piemēram, stabilu un jau labu laiku darbojošos uzņēmumu ieceres atbalstīt atteiksies biznesa inkubators, sēklas kapitāla fondi vai finanšu uzņēmumi, kas izsniedz aizdevumus biznesa uzsākšanai. Savukārt finanšu palīdzību šādam uzņēmumam visticamāk labprāt sniegs riska kapitāla fondi un komercbankas. Katram uzņēmuma attīstības posmam ir savi vispiemērotākie finanšu atbalsta risinājumi, tādēļ, pirms vērsties ar lūgumu pie finanšu avota, jāizvērtē, vai konkrētajam uzņēmuma attīstības posmam tas ir vispiemērotākais.
3. Banku piedāvāto iespēju neizskatīšana
Uzņēmēju vidū iesakņojies maldīgs uzskats, ka bankas finanšu atbalstu labprāt sniedz tikai lielajiem uzņēmumiem, tādēļ dažkārt mazi un jauni uzņēmumi pat neizskata finanšu atbalsta iespējas, ko sniedz bankas. Jāteic gan, ka lielākajai daļai banku ir izstrādāti atbalsta piedāvājumi dažāda mēroga uzņēmumiem, tostarp vairākas bankas piedāvā ne tikai īpašus atbalsta projektus, bet arī samazinātas procentu likmes un dažādas atbalsta aktivitātes jaunajiem un mazajiem uzņēmumiem. Turklāt bieži vien bankas ne tikai ir gatavas izsniegt aizdevumu, bet pat labprāt iesaistās uzņēmuma izaugsmes veicināšanā, sniedzot arī vērtīgas konsultācijas un padomus. Šī iemesla dēļ, meklējot piemērotāko ārējo finanšu avotu, vērts izskatīt banku piedāvājumus un atbalsta projektus uzņēmumiem.
4. Privāto investoru un riska kapitāla fondu uzskatīšana par neaizsniedzamiem
Virkne mazo un vidējo uzņēmumu, lūkojoties pēc finanšu atbalsta iespējām, neuzrunā privātos investorus un riska kapitāla fondus, jo dzīvo ar pārliecību, ka privātos investorus interesē tikai lieli peļņas projekti, savukārt riska kapitāla fondi Latvijā iegulda bezriska projektos – lielos uzņēmumos ar prognozējamu apgrozījumu. Patiesībā daudzi privātie investori ir gatavi investēt mazas peļņas projektos, ja vien projekts ir sociāli nozīmīgs. Tāpat Latvijā darbojas vairākas riska kapitāla organizācijas, kas gatavas atbalstīt perspektīvos uzņēmumus, kas piedāvā inovatīvus, unikālus produktus/pakalpojumus.. Tādēļ uzņēmumiem, kas vēlas īstenot savas attīstības ieceres, iespējamo ārējo finanšu avotu sarakstam noteikti vajadzētu pievienot arī iepriekšminētos avotus.
5. Uzņēmuma kredītspējas pārvērtēšana
Uzņēmuma kredītspēja jeb indikatori, kas liecina, ka uzņēmumam varētu būt grūtības atmaksāt aizdevumu, ir viens no galvenajiem iemesliem, kura dēļ uzrunātais investors var atteikties sniegt finanšu atbalstu attīstības plānu īstenošanai. Nereti uzņēmuma vadība ne pārāk kritiski izvērtē reālo uzņēmuma kredītspēju, kā dēļ nākas vilties. Kredītu, rēķinu un nodokļu maksājumu kavējumi, nepietiekams uzņēmuma apgrozījums, lielas esošās kredītsaistības, līdzekļu plūsmas necaurspīdība, kā arī uzņēmuma salīdzinoši īss aktīvās darbības periods un mainīgs īpašnieku sastāvs var krietni iedragāt investoru vēlmi atbalstīt uzņēmuma nākotnes ieceres. Lai no atteikuma izvairītos, jau no pašas pirmās uzņēmuma pastāvēšanas dienas ne tikai jāievēro godīgas un likumiskas uzņēmējdarbības pamatprincipi, bet arī rūpīgi jāizvērtē pieņemto lēmumu ilgtermiņa ietekme uz uzņēmuma attīstību. Savukārt, pirms vērsties pie potenciālā investora, vēlams kritiski pārskatīt uzņēmuma “finanšu veselības” rādītājus. Šim mērķim lieti noderēs gan banku izstrādātie kredītreitingu aprēķināšanas kalkulatori, gan finanšu konsultanta sniegtais izvērtējums.
Par Finanšu nozares asociāciju
Finanšu nozares asociācija ir sabiedriskā organizācija, kas pārstāv Latvijas finanšu, tehnoloģiju un saistīto nozaru uzņēmumus nacionālajā un starptautiskajā līmenī.
Šobrīd Finanšu nozares asociācija apvieno lielāko daļu finanšu nozares uzņēmumu, t.sk. tehnoloģiju un saistīto nozaru uzņēmumus.
2018. gada 12. jūlijā Asociācijas biedru sapulce apstiprināja nosaukuma maiņu no Latvijas Komercbanku asociācija uz Finanšu nozares asociāciju.
Finanšu nozares asociācijas vīzija - Latvijas finanšu nozare ir sadarbības un inovāciju piemērs Eiropai.
Organizācijas darbības principi un vērtības ir atvērtība, atbildība un sadarbība, veidojot vienotu platformu un kvalitatīvas diskusijas par aktuāliem jautājumiem.
Asociācijas prioritārie darbības virzieni:
- attīstība – veicināt turpmāku Latvijas finanšu sektora attīstību, fokusējoties uz plaša klāsta inovatīvu pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību pieejamību, un konkurētspēju vienotajā Eiropas Savienības tirgū;
- tehnoloģijas – pozicionēt Latviju kā ES līdervalsti atvērto finanšu pakalpojumu jomā ar inovatīviem digitālajiem pakalpojumiem;
- atbilstība - veicināt augstāko atbilstības standartu ieviešanu.
