Banku spēja kreditēt un uzņēmumu spēja aizņemties sasniegusi augstāko līmeni pēdējo piecu gadu laikā – 155 indeksa punktus, tomēr uzņēmumi, kuri varētu izmantot aizdevumus, ir izteikti piesardzīgi un investē pat pārlieku apdomīgi, aizņemoties maz vai nelabprāt. Fakts, ka uzņēmumu spēja aizņemties ir par 20 indeksa punktiem lielāka nekā vēlme saņemt aizdevumu (130 pret 110 indeksa punktiem), norāda uz neapgūtu iespēju izmantot kreditēšanu savas izaugsmes finansēšanai.
Varētu jautāt – vai tiešām inflācijas ēnā ir īstais brīdis investēt. Taču, kā mēdz teikt, – neiznieko savu krīzi! Tieši krīzes ir laiks, kad pārvērtējam savas spējas un iespējas un sagatavojamies nākamajam attīstības ciklam. Tie, kuri gatavojas jau šodien, nākamo ekonomikas ciklu uzsāks spēcīgāki un ar daudz lielāku attīstības jaudu nekā konkurenti, kuri atliks izaugsmes plānus. Turklāt būtiski audzis uzņēmumu kreditēšanas potenciāls un pavērušās plašākas iespējas piesaistīt finansējumu, jo pēdējos gados aktualizētās kvalitātes prasības attiecībā uz uzņēmumu reputāciju un darbības caurspīdīgumu motivē uzņēmējus ieguldīt savas darbības sakārtošanā un risku pārvaldībā.
Jā, attīstība prasa resursus, ieguldījumus un zināmu risku uzņemšanos. Un tomēr Latvijas uzņēmēji cieš no pārmērīga ambīciju un riska apetītes trūkuma. Uzņēmumi, kuriem bankas labprāt izsniegtu aizdevumu, kavējas ieguldīt, jo ir sasnieguši zināmu komforta līmeni un negrib uzņemties liekas saistības. Tikmēr lietuvieši un igauņi lieliem soļiem apsteidz Latviju globālajos tirgos. Iztēlosimies uzņēmumu Latvijā un uzņēmumu Igaunijā. Abi ražo augstās tehnoloģijas. Kamēr Latvijas uzņēmums tipiskā viensētas domāšanas manierē prāto, kuram no tuvākajiem kaimiņiem varētu mēģināt piedāvāt savu produktu, igauņu kolēģis ir pārliecināts, ka viņa produkts piedzīvos īstu triumfu vismaz Eiropas mērogā, ja ne ASV, un atbilstoši plāno attīstību. Lai spētu konkurēt gobālajos tirgos, pāri apvāršņiem ir jāsoļo drosmīgāk, vēl jo vairāk situācijā, kad īsā laikā ir jāpārorientējas un jākompensē citu tirgu zaudējums. Bet tam, protams, ir nepieciešamas atbilstošas investīcijas, kuras pietiekamā apjomā ieguldīt no pašu peļņas ir pa spēkam vien retajam uzņēmumam.
Banku vēlme kreditēt uzņēmumus 2022. gadā gan ir nedaudz samazinājusies – par diviem indeksa punktiem, ko nosaka ēnu ekonomikas īpatsvars, uzņēmumu reputācijas izaicinājumi un fakts, ka riska apetīte bankām pēc kara sākuma saglabājas visai mērena, kamēr kredītu nosacījumi un noteikumi kļūst stingrāki. Uzņēmējiem rūpīgāk nekā jebkad agrāk ir jāizpilda mājasdarbi un jāveic savas reputācijas higiēna. Vienlaikus bankas ir ļoti atvērtas perspektīvo nozaru finansēšanai. Analizējot kreditēšanas indeksa rādītājus, iezīmējas jomas ar lielāko kreditēšanas potenciālu – daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes projekti, zaļā ekonomika un privātās/publiskās partnerības projekti infrastruktūras attīstībā. Pēc FNA aprēķiniem finanšu sektorā šo virzienu kreditēšanai 2023. gadā pieejami 3,3 miljardi eiro.
Domājot par Latvijas uzņēmēju kredītu apetīti, šķiet, īsti vietā ir senais teiciens “drošam pieder pasaule”. Ekonomika attīstās cikliski, un tikai no katra uzņēmēja drosmes ir atkarīgs, vai, ieejot jaunā ciklā, viņš lidos visiem pa priekšu, vai paliks citu saceltajos putekļos.
