Uzrunājot konferences dalībniekus, valsts sekretārs uzsvēra transatlantisko vienotību kā pamatnosacījumu, stājoties pretī gan tradicionālajiem, gan jaunajiem drošības izaicinājumiem. “Neskatoties uz arvien jauniem drošības izaicinājumiem, nevaram aizmirst par apdraudējumu tā klasiskajā izpratnē. Jāturpina rūpēties un stiprināt pamata drošību un aizsardzību gan nacionāli, gan transatlantiskā līmenī,” atzīmēja A. Pelšs. “Ne tikai uz NATO austrumu flanga robežas notiekošā migrācijas krīze un regulārās dezinformācijas kampaņas, bet arī Krievijas, Ķīnas un terorisma radītie draudi un izaicinājumi aliansei ir tie, uz kuriem mums jābūt gataviem reaģēt,” sacīja valsts sekretārs. A. Pelšs pateicās NATO paplašinātās klātbūtnes dalībvalstīm, kas sniedz neatsveramu ieguldījumu alianses kopējā drošībā un kalpo kā aizsardzības un atturēšanas priekšnoteikums.
Konferences dalībnieki bija vienisprātis, ka transatlantiskās attiecības ir miera un stabilitātes saglabāšanas pamatā Eiropā. ASV un Eiropas valstu kopīgās demokrātiskās vērtības un to aizstāvēšana ir būtiskāka kā jebkad agrāk, reaģējot uz drošības izaicinājumiem transatlantiskajā telpā. Sarežģītie aizsardzības un drošības jautājumi prasa jaunu pieeju.
Tāpat valsts sekretārs atzīmēja pagājušā nedēļā Rīgā sekmīgi noslēgušos NATO ārlietu ministru sanāksmi, kas sūtīja būtisku politisku vēstījumu par drošības stiprināšanu un izaicinājumiem transatlantiskajā telpā, kā arī iezīmēja NATO tālākos uzdevumus, tostarp darba turpināšanu pie nākamās NATO Stratēģiskās koncepcijas izstrādes, kas jāpabeidz līdz NATO samitam Madridē 2022. gada jūnijā.
