DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
30. novembrī, 2021
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Labklājība

UNESCO ziņojums: apdraudēta žurnālistikas kā sabiedriskā labuma funkcija

UNESCO ir publicējis 2021./2022. gada izdevumu ziņojumam par Pasaules tendencēm vārda brīvības un mediju attīstības jautājumos, atspoguļojot tādus žurnālistikas izaicinājumus kā žurnālistu drošība, informācijas brīvība tiešsaistē, mediju ekonomiskā dzīvotspēja.

Izdevums šīs problēmas aplūko plašākā “žurnālistika kā sabiedriskais labums” ietvarā, īpašu uzmanību pievēršot dzimumu līdztiesības aspektam žurnālistikā. Tas sniedz globālu skatījumu un kalpo par svarīgu resursu UNESCO dalībvalstīm, starptautiskajām organizācijām, pilsoniskās sabiedrības grupām, akadēmiskajām aprindām un cilvēkiem, kuri vēlas izprast mainīgo mediju vidi.

Izdevumā uzsvērts, ka pārbaudītas un uzticamas ziņas ir sabiedrības interesēs, tādēļ žurnālistiku var raksturot kā sabiedrisko labumu. Sabiedrisko labumu parasti definē kā pirmās nepieciešamības preces un būtiskākos pakalpojumus, kas pieejami pilnīgi visiem sabiedrības locekļiem. Tāpat kā citiem sabiedriskajiem labumiem žurnālistikai ir svarīga loma veselīgas pilsoniskās telpas veidošanā, nodrošinot cilvēkus ar uzticamu un faktos balstītu informāciju, kas tiem nepieciešama, lai iesaistītos brīvā un atvērtā sabiedrībā. Lai žurnālistika spētu šādi funkcionēt, tai nepieciešami politiski un ekonomiski dzīvotspējīgi apstākļi, kas ļauj radīt neatkarīgu, kvalitatīvu un uzticamu saturu.

Izdevumā atspoguļoti pēdējo gadu galvenie žurnālistikas izaicinājumi. Pirmais no tiem ir žurnālistu drošība. Dati liecina, ka žurnālistu slepkavību skaits ir samazinājies, tomēr vēl aizvien ir ļoti augsta nesodāmība par pret viņiem veiktajiem noziegumiem, kā arī turpina pieaugt žurnālistu aizturēšanas un citi pret viņiem vērsti uzbrukuma veidi, tostarp vardarbība internetā, it īpaši pret sievietēm žurnālistēm.

Otrā problēma ir informācijas brīvība tiešsaistē, kas saistīta ar arvien pieaugošo tiešsaistes platformu un algoritmu lomu, kuru darbība bieži lietotājiem ir nesaprotama un nepārredzama. Kopš 2016. gada sociālo mediju lietotāju skaits ir gandrīz dubultojies, 2021. gadā sasniedzot 4,2 miljardus. Lai gan piekļuve saturam ir lielākam skaitam cilvēku nekā jebkad iepriekš, politiskās polarizācijas un tehnoloģisko pārmaiņu kombinācija ir veicinājusi strauju naida runas un dezinformācijas izplatību, kas bieži vien novedusi pie nesamērīgiem vārda brīvības ierobežojumiem.

Trešā problēma ir mediju ekonomiskā dzīvotspēja. Pēdējos piecos gados laikrakstu ieņēmumi no reklāmas ir samazinājušies uz pusi. Laikā, kad piecas lielākās digitālās platformas gūst vairāk nekā pusi no visiem reklāmas ieņēmumiem, medijiem, lai izdzīvotu, ir jāatrod jauni ekonomiskie modeļi. Finansiālās neatkarības trūkums apdraud arī redakcionālo neatkarību.

Šīs problēmas ir izraisījušas situāciju, ka pēdējos piecos gados aptuveni 85% pasaules iedzīvotāju skar preses brīvības līmeņa kritums savā valstī. Pat valstīs ar senām brīvas un neatkarīgas žurnālistikas tradīcijām finansiālas un tehnoloģiskas pārmaiņas ir likušas ziņu kanāliem pārtraukt savu darbību, jo īpaši tiem, kuri strādā vietējām kopienām.

Tāpat izdevumā uzsvērts, ka Covid-19 pandēmija radīja jaunus izaicinājumus žurnālistu drošībai un saasināja jau esošos. Pat ja žurnālisti krīzes laikā tika atzīti par būtiskā nozarē nodarbinātajiem, viņi saskārās ar pastiprinātu vardarbību, psiholoģisku stresu un traumām, kā arī ar paaugstinātu risku inficēties ar vīrusu.

Izdevumā valstu valdības, pilsoniskā sabiedrība un privātie uzņēmumi tiek mudināti nekavējoties rīkoties, pretējā gadījumā uzticama žurnālistika vēl aizvien paliks apdraudēta un informācija nepildīs sabiedriskā labuma funkciju.

Lai nodrošinātu, ka žurnālistika darbojas sabiedrības labā, jāveicina medijpratība un informācijpratība, jāievieš jauni sociālo mediju platformu regulējumi, no valsts jāsubsidē uzticami ziņu avoti un jāpalielina atbalsts sabiedriskajiem medijiem, jāpalielina palīdzība mediju attīstībai, vairojot filantropiskus ieguldījumus, vienlaikus neatkāpjoties no redakcionālās neatkarības standartiem un vārda brīvības.

Izvilkumi no ziņojuma ir pieejami: https://unesdoc.unesco.org/ark:/48223/pf0000379826

Mediju brīvība un žurnālistu drošība ir Latvijas ārpolitikas prioritāte cilvēktiesību jomā. Kopā ar partnervalstīm, Latvija regulāri aktualizē mediju brīvības un žurnālistu drošības jautājumus starptautiskajās organizācijās (ANO, EDSO, Eiropas Padome), kā arī aktīvi iesaistās Mediju un Interneta brīvības koalīciju darbā. Latvija sniedz arī praktisku ieguldījumu žurnālistu drošības situācijas uzlabošanai – tā, piemēram, Latvijas valdība piešķīrusi būtisku finansējumu, lai nodrošinātu rehabilitējamo Baltkrievijas žurnālistu uzņemšanu, sniegtu žurnālistiem psiholoģisko atbalstu un veiktu apmācības par drošību.

Par UNESCO
UNESCO (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization) ir specializēta Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra, kas apvieno 193 valstis visā pasaulē savstarpējai sadarbībai izglītības, zinātnes, kultūras, komunikācijas un informācijas jomā, lai sekmētu mieru, sabiedrības labklājību un ilgtspējīgu attīstību. Latvija pievienojās UNESCO 1991. gadā, bet kopš 1994. gada izveidotā UNESCO Latvijas Nacionālā komisija nodrošina UNESCO programmu īstenošanu Latvijā un rūpējas par Latvijas interešu un pieredzes pārstāvniecību UNESCO darbības jomās starptautiski. Plašāk: www.unesco.lv un Facebook.com/UNESCOLNK.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU