DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
16. novembrī, 2021
Lasīšanai: 19 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Aicina nekavējoties sākt veidot vienotu agrīnā preventīvā atbalsta sistēmu Latvijas bērniem

Latvijā ir akūti nepieciešama agrīna atbalsta pakalpojumu sistēma bērniem viņu pieaugšanas un attīstības ceļā, lai savlaicīgi novērstu nopietnāku problēmu un sarežģījumu rašanos nākotnē, tāpēc starptautiskās konferences “Agrīns preventīvs atbalsts Latvijas bērnu attīstībai atbildīga valsts politika” ietvaros parakstīts aicinājums Saeimai nekavējoties veidot šādu atbalsta sistēmu.

“Aicinājumu rīcībai - ceļa karti” parakstījis Pārresoru koordinācijas centrs, Latvijas Bērnu labklājības tīkls, Latvijas Pašvaldību savienība un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, uzsverot, ka agrīnai preventīvai atbalsta sistēmai jāpastāv līdzās bērnu veselības aprūpes, formālās un neformālās izglītības, tiesību aizsardzības, sociālās rehabilitācijas u.c. sistēmām.

Arī konferences atklāšanā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš atzina, ka esošā atbalsta sistēma nedarbojas pietiekami labi un tā būtu jāuzlabo: "Bērnam nav jāpielāgojas sistēmai, bet valsts atbalsta sistēma ir jāpielāgo bērnam un viņa vajadzībām. Šobrīd valsts atbalsta sistēma neņem vērā bērna individuālās vajadzības. Mums ir jāatrod veids, kā bērniem jau agrīnā vecumā, īpaši ar speciālām vajadzībām, un viņu ģimenēm, visefektīvāk sniegt nepieciešamo palīdzību, lai viņi varētu sasniegt savu maksimālo potenciālu.”

Dokumenta parakstītāji aicina Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju nekavējoties uzsākt diskusiju par nepieciešamām izmaiņām tiesiskajā regulējumā, lai definētu un valstī ieviestu vienotu agrīnā preventīvā atbalsta sistēmu, nosakot jomas specifikai atbilstošu starpnozaru  atbildību un pilnvaru institucionālo risinājumu. Tas radītu pamatu profilakses un agrīnās intervences pakalpojumu nodrošināšanai, ko šobrīd nav iespējams īstenot un par kuru trūkumu neviens nenes atbildību, bet kas ir tik būtiski proaktīvai rīcībai, risku savlaicīgai identificēšanai un reaģēšanai uz bērnu attīstības vajadzībām apsteidzoši, pirms iestājušās nenovēršamas sekas. Tiesiskā regulējuma nepieciešamību ir pierādījusi citu valstu prakse un pieredze,  un tas liecinātu par atbildīgu, uz rezultātu un efektivitāti vērstu valsts politiku.

Sistēmas ieviešana samazinātu bērnu skaitu, kas savlaicīga atbalsta trūkuma dēļ saskaras ar nopietnām sekām – ir pakļauti pamešanai novārtā, vardarbībai ģimenē vai vienaudžu vidū, atrodas ārpusģimenes aprūpē, pakļauti psihisko traucējumu vai atkarību veidošanās riskam, vai arī kļūst par likumpārkāpējiem. Agrīnā atbalsta sistēma veicinātu drošākas un par sevi pārliecinātākas jaunās paaudzes veidošanos, atstājot pozitīvu ietekmi uz sasniegumiem skolā un pēc tam arī darba tirgū.

Vēstījumā konferences dalībniekiem Valsts prezidente (1999-2007) Vaira Vīķe-Freiberga pauda gandarījumu, ka visu citu risināmo jautājumu vidū institūcijas un visdažādākie iesaistītie cilvēki ir raduši iespēju pievērsties bērnu agrīnās pozitīvās attīstības jautājumam: “Visa veida labklājība un līdzsvars, arī emocionālais, ir svarīgs katram un jebkurā vecumā. Ja mums rūp mūsu bērnu izaugsmes iespējas, ir nozīmīgi, ka cenšamies uzlabot viņu situāciju šodien un nākotnē, jo svarīga ir katra diena un kopš paša dzīves sākuma.  Lai mums visiem kopā izdodas tuvināties šai vīzijai par laimīgiem bērniem un pieaugušajiem, jo tā visi kopā varam veidot laimīgākas ģimenes un labāku Latviju!”

Lai pārņemtu pasaules labāko praksi un zināšanas, dokumentā aicināts sadarboties ar Eiropas Agrīnās bērnu intervences asociāciju (EURLYAID) preventīvās atbalsta sistēmas izveidei Latvijā. Tāpat rosināts uzsākt neatliekamu darbu īstenošanu, kas sekmē profilakses un agrīnas intervences pakalpojumu attīstīšanu valstī, tai skaitā profesionālu speciālistu sagatavošanu darbam ar bērniem, īpaši domājot par bērna attīstības vajadzību un grūtību agrīnu novērtēšanu un pakalpojumiem bērniem ar autiskā spektra traucējumiem vai citām līdzīgām attīstības grūtībām.

Konferencē vairākkārt akcentēts, ka Latvijā izplatīts maldīgs priekšstats, ka agrīna risku identificēšana un reaģēšana uz tiem ir sociālā darba jomas un kompetences jautājums. Citur pasaulē  agrīnā preventīvā atbalsta jautājumus risina un nodrošina primāri veselības un izglītības sektoru koordinētā kopsadarbībā un ciešā sazobē ar pašvaldībām.

Konferencē Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas profesore Malgožata Raščevska uzsvēra, ka ir svarīgi rūpīgi izanalizēt pasaulē piedāvātās programmas agrīnajam preventīvajam atbalstam un izvērtēt, kuras būtu piemērotākās Latvijas situācijai, lai ilgtermiņa ieguldījumi būti racionāli pamatoti. Tādēļ praktiski strādājošiem speciālistiem būtu jāstrādā roku rokā ar zinātniekiem, lai jau sākotnēji veidotu efektīvus un uz pierādījumiem balstītus pakalpojumus un instrumentus, kas šobrīd nenotiek pietiekamā līmenī. Tāpat veselības sistēmai vajadzētu darboties ciešā sadarbībā ar izglītības sistēmu, lai šīs problēmas risinātu efektīvi.

”Lai gan par institucionālo risinājumu līdz šim nav izdevies vienoties, tomēr mēs konsekventi strādājam pie metodiku  un pakalpojumu veidošanas, lai Latvijā būtu skaidri algoritmi un pilnīgi visās pašvaldībās pieejami ģimeņu agrīnā atbalsta pakalpojumi un ikvienam pirmskolas pedagogam  vai ģimenes ārstam būtu nodrošināti papildu atbalsta mehānismi darbā ar bērniem. Aprēķini liecina, ka agrīna un preventīva problēmu novēršana valstij izmaksā līdz pat 14 reizes mazāk nekā darbs ar seku novēršanu. Šī brīža “sistēma” neaptver ģimenes, kam nepieciešams tikai neliels profilaktisks atbalsts gan fiziskās, gan psihoemocionālās attīstības un uzvedības jomās, tādēļ sākam diskusiju par vienotas agrīnā atbalsta sistēmas veidošanas soļiem, darba metodēm, pakalpojumiem, kas sniedzami Latvijas ģimenēm bērnu agrīnā vecumā, atbilstoši viņu attīstības vajadzībām,” uzsvēra Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks.

Š.g. 12. novembrī Rīgā notika pirmā augsta līmeņa starptautiskā konference “Agrīns preventīvs atbalsts Latvijas bērnu attīstībai – atbildīga valsts politika”. Konferencē eksperti no dažādām pasaules valstīm, tai skaitā, ASV, Austrālijas, Somijas, Vācijas, Apvienotās Karalistes u.c. dalījās ar savu valstu labo pieredzi, praksi un zināšanām par atbalsta veidiem un mehānismiem attīstības grūtību novēršanai agrīnās bērnības posmā. 

Tajā savu redzējumu pauda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride un  sadarbības platformas “Demogrāfisko lietu centrs” vadītājs, Ministru prezidenta padomnieks demogrāfijas jautājumos Imants Parādnieks,aktiķi un profesionāļi no pašvaldību un valsts institūcijām, kā arī no valstiskā sektora.

Konferencē diskutēja, kā agrīnā preventīvā atbalsta sistēmu veidot efektīvu, pierādījumos balstītu, nodrošinot bērna vajadzībām atbilstoša, visaptveroša pakalpojumu groza izstrādi un pārvarot aizspriedumus, kas traucē dažādu sektoru un bērna dzīvē iesaistīto pieaugušo savstarpējo sadarbību.

Konferenci tiešsaistē skatījās vairāk nekā 1200 dalībnieku.

“Aicinājums rīcībai - ceļa karte” tiek nosūtīta Saeimai, ministrijām, valsts pārvaldes iestādēm, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un plašsaziņas līdzekļiem, lai ar Aicinājumu iepazītos visplašākā sabiedrība, jo tikai līdzdarbojoties, atbalstot  un iesaistoties  agrīnā preventīvā atbalsta sistēma Latvijā no vīzijas beidzot var pārtapt praktiskā realitātē.

“Aicinājums rīcībai - ceļa karte” pieejams Pārresoru koordinācijas centra tīmekļvietnē šeit.  

PKC mājaslapā būs pieejami arī konferences videoieraksti.

Sadarbības partneru un konferences dalībnieku citāti:

Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikas vadītājs, bērnu psihiatrs Ņikita Bezbarodovs:

“Viens no galveniem pēdējo gadu desmitu neirozinātnes sasniegumiem ir neiroplasticitātes mehānismu atklāšana. Neiroplasticitātes likumi ir robusti - jo mazāks ir bērns, jo plastiskākas ir viņa smadzenes, un lielāka to spēja pielāgoties ārējās vides vajadzībām. Laikam ejot, smadzeņu plastiskums pakāpeniski samazinās, un agrīni gūtās adaptācijas faktiski tiek fiksētas smadzeņu struktūrā.  Jo vecāks ir cilvēks, jo vairāk enerģijas un piepūles ir jāpieliek, lai viņa smadzenes varētu mainīties. Šai vienkāršai atziņai ir milzīgas praktiskas sekas, runājot par mūsu psihisko veselību: neskaitāmi pētījumu ir skaidri parādījuši ka daudzas problēmas ir vieglāk novērst, nekā darboties ar sekām. Piemēram, ir vieglāk novērst fizisku, emocionālu, seksuālu vardarbību pret bērnu, nekā vēlāk izmainīt smadzenes, kas jau agrīnā vecumā ir adaptējušās dzīvei vardarbīgā vidē. Preventīvām intervencēm ir svarīga nozīme sabiedrības psihiskās veselības veicināšanā, bet diemžēl vismazākais piešķirtais resurss. 

Protams, ne visas negatīvās pieredzes var novērst un ne visas smadzenes attīstās vienādi. Pēc statistikas vismaz vienam no desmit bērniem ir diagnosticējami kādi psihiski, uzvedības vai nervu sistēmas attīstības traucējumi, kas ir radušies dažādu bioloģisku, psiholoģisku un sociālu faktoru sarežģītas mijiedarbības rezultātā. Labā ziņa ir tāda, ka pašlaik mums ir zināmas tiešām efektīvas palīdzības metodes, bet tām ir viena kopīga īpašība – tās ir agrīnās intervences metodes. Jo ātrāk mēs saprotam, ka kaut kas bērna attīstībā nenotiek pareizi, agrīnāk atpazīstam grūtības  un sniedzam uz zinātniskiem pierādījumiem balstītu psihosociālu rehabilitāciju, jo lielāks ir mūsu iespēju loks -   vairāk varēsim sasniegt ar salīdzinoši mazākiem resursiem. Tieši tāpēc viens no maniem kā bērnu psihiatra mīļākiem citātiem ir Frederika Duglasa teiktais: Ir vieglāk izaudzināt spēcīgu bērnu, nekā izārstēt salauztu vīrieti.”* Ar nepacietību gaidu PKC konferenci, jo tās organizatoriem brīnumainā kārtā ir izdevies piesaistīt vairāku pasaulē atzītu un efektīvu preventīvo un agrīnās intervences programmu autorus un praktizētājus no visas pasaules Ceru, ka vismaz daļu no tām mums tuvākajos gados izdosies ieviest praksē arī Latvijā.”

* Par “neiroplasticitāti” sauc centrālās nervu sistēmas spēju funkcionāli un strukturāli mainīties pieredzes un ievainojumu ietekmē.

* It is easier to build strong children than to repair broken men

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis: “Agrīns preventīvs atbalsts ģimenēm un bērniem ir kā drošs pamats, uz kura būvēt katra cilvēka un valsts nākotni, un tas ir visu mūsu kopējās interesēs. Tāpat mums visiem, kopā sadarbojoties, ir jāizskauž nekoordinēti, nepieejami, neskaidri un neprofesionāli sniegts atbalsts ģimenēm. Nonākot grūtībās, ģimenēm ir svarīgi pēc iespējas ātrāk saņemt “ceļa karti” un visus nepieciešamos resursus, jo, tikai sadarbojoties visu bērna dzīves dažādos posmos svarīgo jomu profesionāļiem, var izveidot drošības tīklu, kas “uzķer” bērnus un vecākus īstajā brīdī, sniedzot tiem nepieciešamo atbalstu.”

 

Latvijas Bērnu Labklājības tīkla vadītāja Daiga Eiduka: “Mēs visi labi zinām, ka prevencija vienmēr un jebkurā jomā ir daudz gudrāka un efektīvāka rīcība nekā gaidīt līdz problēmas samilzt un tad mēģināt tās risināt. Prevencija ir īpaši svarīga, ja runājam par bērna attīstību, jo agrīnā bērnībā tiek veidoti pamati cilvēka turpmākajai attīstībai. Jaunākie neirozinātnes pierādījumi liecina, ka agrīnā pieredze ietekmē smadzeņu attīstību, tāpēc tas, kas ar mums notiek pirmajos dzīves gados, būtiski ietekmē mūsu kā pieaugušo psihisko un fizisko veselību, sociālās prasmes  un saites. Tāpat kā bērnam, arī viņa vecākiem pirmie gadi ir kritiski svarīgi. Šajā laikā vecāki parasti ir motivēti mācīties un apgūt prasmes, kas palīdz atpazīt un apmierināt bērna vajadzības, atbalstīt un audzināt savu bērnu, tādēļ ir būtiski palīdzēt vecākiem veidot pozitīvu, atbalstošu vidi bērnam un līdz ar to drošu pamatu sava bērna un visas sabiedrības nākotnei.”

 

Latvijas izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns: “Diemžēl lielu daļu mums atvēlētā darba laika cīnāmies ar dažādu problēmu dažādām sekām. Mūsu enerģija un resursi visvairāk ir vērsi uz reaktīvu, nevis proaktīvu darbību. Tieši tāpēc tik nozīmīgs ir katrs sistēmisks atbalsts, katrs instruments, kurš var palīdzēt priekšlaicīgi norādīt uz riskiem un cēloņiem. Mūsu nozarē pats svarīgākais ir bērns un jaunietis. Atšķirībā no investīciju un banku risku novērtējuma, mums agrīnā brīdināšana ir daudz komplicētāka. Iestāžu vadītāji ar gandarījumu novērtē visus Latvijas un Eiropas Savienības kopējos centienus šajā trauksmainajā laikā palīdzēt mums strādāt proaktīvi.”

 

SIA “Mammām un tētiem” vadītāja - Inga Akmentiņa-Smildziņa: “Jau 12 gadus strādāju vecāku organizācijā, katru dienu  komunicēju ar vecākiem un vērtēju  statistikas rādītājus, kas vēsta par ģimeņu un bērnu labklājību. To darot, secinu, ka mūsu valstī pārāk zemu ir novērtēta prevencijas loma bērnu attīstībā, bet tieši preventīvais darbs ir pielīdzināms atbildīgai valsts politikai. Risku, kas apdraud bērnu attīstību un jānovērš pēc iespējas agrīni, ir tik daudz, un to novēršanu nedrīkst atlikt! Piemēram, tikai dažās skolās Latvijā īsteno sociāli emocionālās audzināšanas programmas, bērnu mirstība vai invaliditātes iegūšana no sadzīves traumām joprojām ir nepiedodami augsta, bet mobinga rādītāji mūsu skolās ir biedējoši.”

 

“CreaKids” privāto bērnudārzu vadītāja Daina Kājiņa: “Bērnu attīstībā nozīmīga loma ir ģimenei, izglītības iestādei un sabiedrībai kopumā. Svarīgi jau laikus atbilstoši rīkoties, lai ikvienam bērnam būtu atbalsts un viņa labā tiktu izdarīts viss iespējamais. Iekļaujošai izglītībai jābūt ar kopveseluma pieeju jeb holistiskai. Visām iesaistītām pusēm ir jābūt patiesi ieinteresētām un kompetentām, lai sniegtu bērnam labāko, tāpēc vienotas preventīvas atbalsta sistēmas ieviešana ir ļoti būtiska!”

Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības vadītāja Elīna Treija:”Bērna veselības problēmas vai attīstības traucējumi liek vecākiem sirdssāpēs sarauties, bet nespēja noorganizēt savam bērnam savlaicīgu, individuāli mērķētu un vispusīgu profesionālu atbalstu dzen tos izmisumā. Lai mazinātu bērna attīstību traucējošos riskus, videi, kurā bērnam jādzīvo, jāsocializējas, jāmācās un jāārstējas, ir jābūt koordinētai un saderīgai kā vienas puzles gabaliņiem, kur neviens nedrīkst iztrūkt. 

Ikviena ģimene jutīsies daudz drošāk par savu esošo vai plānoto bērnu nākotni, ja zinās, ka problēmsituācijā, lai atbalstītu bērnu, strādās saliedēta komanda – vai tas būtu mediķis, sociālais darbinieks, pedagogs, policists vai vecāks.”

 

Faktu lapa:

Agrīnā preventīvā  atbalsta pakalpojumu un vienotas sistēmas  trūkuma sekas

  • Augšminēto risku, agrīnā preventīvā atbalsta pakalpojumu trūkuma un citu situatīvi konkrētu apstākļu mijiedarbības rezultātā Latvijas bērnu attīstības reālajā praksē ir iestājušās šādas negatīvas sekas:Pasaulē veiktajos pētījumos konstatēts, ka attīstības, uzvedības un psihiskās veselības traucējumi bērniem līdz 6 gadu vecumam ir novēroti 16 – 18% 1 gadījumos. Latvijā nav pamata domāt, ka situācija būtiski atšķirtos no pasaulē novērojamām tendencēm.

Ilgstošas agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas neesamības un tās pakalpojumu trūkuma dēļ ievērojams skaits bērnu attīstības procesa grūtību ir kļuvušas par akūti risināmām problēmām.

Daži fakti:

  • Pedagoģiski medicīnisko komisiju gadā apmeklējušo skolēnu  (redzes, dzirdes, fiziskās un psihiskās attīstības traucējumi somatiskās saslimšanas) skaits: 7 000 – 8 0002
  • Ilgstoši kavē skolu 1 6003 bērnu
  • Skolēni, kuri ir cietuši no skolasbiedru ņirgāšanās - 22,3 %4
  • Jaunieši ar simptomiem un sūdzībām par depresiju - 4 % 5
  • Pusaudži ar datoratkarības veidošanās risku - 30 % (Holšteina tests)6

Par bērnu politikām atbildīgās nozaru ministrijas iespēju robežās plāno un īsteno atsevišķus bērnu un jauniešu preventīvā atbalsta pasākumus, taču pašreizējā institucionālā ietvarā agrīnā preventīvā atbalsta pakalpojumi līdz šim nav ieņēmuši nozīmīgu vietu salīdzinājumā ar krīzes risinājumos iesaistīto resursu kopējo apjomu. Minētās disproporcijas dēļ valsts agrīnā preventīvā atbalsta pakalpojumiem šobrīd kopumā raksturīgi:

  • pakalpojumu masā – lielākais uzsvars ir novēlota reaģēšana tikai krīzes situācijā vai prevencija, raugoties no krīzes ietvara, t.i., atbalsta sistēma strādā pēc “iesnieguma/pieprasījuma”, bet ne proaktīvi. Agrīnā preventīvā atbalsta  pakalpojumi novērojami tikai epizodiski;
  • sektoru sniegto atbalsta pakalpojumu fragmentētība un sadrumstalotība to mērķos, saturā, pieejamībā un rezultātos;
  • nozaru fragmentētais skatījums prevalē un sašķeļ bērna attīstības trajektorijas īstenošanas komplekso vienotību,
  • pakalpojumu kvalitātes līmeņa un pieejamības krasas reģionālās atšķirības;
  • nevalstisko organizāciju sniegtie pakalpojumi ir labi un nepieciešami, taču tie ir fragmentēti un nav pieejami visur Latvijā, līdz ar to, - neveido visā Latvijā vienotu atbalsta sistēmu ģimenēm ar bērniem;
  • nav vienotu praktiskās sadarbības mehānismu klientu un gadījumu vadībā;
  • starpinstitūciju sadarbības pilnvaru, tiesību, atbildību regulējuma trūkums reālajos starpinstitūciju darba procesos u.c.

1 Klitzing, K., Dohnert, M., Kroll, M. Grube, M. 2015. Mental Disorders in Early Childhood, Deutsches Arzteblatt International,

 112:375-386

2 https://www.visc.gov.lv/lv/publikacijas-un-parskati/gadp2019.pdf;

3 IKVD dati

4 SPKC dati

5 Rancans, E., Vrublevska, J., et all (2014) The point prevalence of depression and associated sociodemographic correlates

in the general population of Latvia. Journal of Affective Disorders, 156: 104- 110

6 https://www.spkc.gov.lv/upload/Petijumi%20un%20zinojumi/Atkaribu%20slimibu%20petijumi/espad20 15_ziojums.pdf

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU