DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
25. oktobrī, 2021
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Pašvaldības

VARAM: plašākiem novadiem ir lielāka kapacitāte piesaistīt investīcijas

Atskatoties uz pirmajām simts dienām pēc pašvaldību reformas spēkā stāšanās, Vides aizardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) 22. oktobrī aicināja uz diskusiju Aizkraukles pašvaldībā, lai sarunātos par reformas sniegtajām iespējām, izaicinājumiem un pirmajiem rezultātiem. Diskusijā piedalījās VARAM ministra padomnieks pašvaldību un reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis, Aizkraukles novada pašvaldības vadītājs Leons Līdums, kā arī nevalstsko organizāciju un uzņēmēju pārstāvji.

Diskusijas sākumā Madars Lasmanis uzsvēra administratīvi teritoriālās reformas mērķi, kas, pirmkārt, bija radīt labākus priekšnosacījumus novadu attīstībai, otrkārt, efektīvākas pārvaldības struktūras izveidošana pašvaldībās un, treškārt, resursu ietaupījums administratīvajā sektorā. Ministrija uzsver, ka reforma ir sniegusi pašvaldībām platformu, savukārt jauno vietvaru pienākums – to pilnvērtīgi izmantot ar mērķi veicināt pašvaldības iedzīvotāju dzīves kvalitāti un racionāli izmantot pašvaldības resursus.

Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums norāda, ka, apvienojoties sešiem samērā līdzvērtīgiem novadiem vienā Aizkraukles novadā, ir iegūtas priekšrocības visas teritorijas attīstībai. Piemēram, reforma devusi iespēju izmantot visu kopējo novada teritoriju investīciju attīstības projektiem, jo Aizkraukles pilsētas un pieguļošās teritorijas nav pietiekami lielas šāda mēroga projektiem.

"Apvienošanās rezultātā esam interesantāki viens otram – mums ir iespēja labajam Daugavas krastam iepazīt kreiso un otrādi, lai varam gūt izpratni un argumentāciju turpmākiem lēmumiem.  Biznesa attīstībai esam interesanti ar ģeogrāfisko novietojumu, labo tranzītceļu infrastruktūru, uzņēmējdarbības dažādību un kultūrvēsturi. Mēs kopā, iesaistot sabiedrību, varam kļūt par spējīgu, dinamisku novadu, vienīgi jābūt arī gataviem riskēt, atkāpties no standarta domāšanas," jaunās iespējas raksturo Leons Līdums.

Aizkraukles novada vīzija: radošas pilsētas un apdzīvoti lauki

Aizkraukles novadā izveidotās pašvaldības struktūras rezultātā ietaupījums, kas veidojas samazinātā amatu skaita rezultātā lēmejvarā, veido 243 195 eiro gadā, bet pārējos ietaupījumus būs iespējams novērtēt tikai jaunā budžeta ietvarā.

Kā norāda Līdums, tad novadu vidū bija vērojamas lielas atšķirības pašvaldību noteiktajos atbalsta apmēros iedzīvotājiem. Par daļu no pabalstiem vēl norit diskusijas, piemēram, par ēdināšanas pabalstu izglītības iestādēs, bet deputāti ir vienojušies par bērna piedzimšanas pabalstu 250 eiro apmērā, pabalstu politiski represētām personām – 50 eiro gadā.

Izglītības jomā, pēc Līduma sacītā, jau strādāts iepriekš – Aizkrauklē trīs skolas ir apvienotas vienā, bet pašvaldības vadītājs atzīst, ka no visām sešām novada vidusskolām četras novadā atrodas savstarpēji tuvu un ir konkurējošas. Līdz ar to nākotnē būtu jāvērtē, vai jāveido specializācijas, vai kādai jākvalificējas valsts ģimnāzijas statusam.

Uzņēmēju vajadzību izpēte paver jaunas iespējas novada līdzsvarotai attīstībai

Kā atzīst uzņēmēja Ingūna Grandāne, kas strādā sabiedriskās ēdināšanas nozarē, tad jaunajā novadā ir lielākas iespējas, ja salīdzina ar katru mazo novadu. Nelieliem uzņēmējiem ir pamatotākas cerības, ka varētu ienākt lielākas investīcijas, kas ļautu augt un attīstīties esošajiem mazajiem uzņēmumiem uz šo jaunizveidoto uzņēmumu fona. Uzņēmēja arī norāda uz cilvēkresursu problēmu un nepieciešamību veicināt cilvēku nokļūšanu darbavietā no attālākām vietām, kas nozīmē, ka vajadzīgi sabiedriskā transporta un ceļu kvalitātes uzlabojumi.

Pašvaldības vadītājs atzīst, ka lielākai darbaspēka mobilitātei vajadzētu labākus ceļus, it īpaši novada dienvidu virzienā satiksmē ar Ērberģi un Neretu. Tāpat Līdums norāda uz dzīvojamo māju fonda attīstību, piemēram, ir uzsākts projekts Koknesē, un pašvaldība atbalstīs šādus projektus, kur iedzīvotājiem būtu iespēja īrēt mūsdienīgus dzīvokļus.

Anta Teivāne, Aizkraukles Kultūras nama vadītāja, kas ikdienā strādā ar nevalstiskā sektora organizācijām, norāda, ka novada dažādā identitāte, kas ietver gan Vidzemi, gan Sēliju ir jaunizveidotā novada bagātība. Apvienojumā ar Aizkraukles pilsētu kā industriālo centru, novada kultūrvēsturiskajām pilsētām un spēcīgajām kultūras un tūrisma tradīcijām, novadā ir iespējams veidot labu kultūras piedāvājumu. Anta Teivāne izceļ biedrību iniciatīvas un ieguldījumu, piemēram, Sēlijā Jaunjelgavas pašvaldība ir deleģējusi tūrisma funkciju biedrībai. Tāpat Teivāne uzskata, ka būtu nepieciešams izveidot sabiedrības resursu centru, kur krustotos uzņēmējdarbība, nevalstiskais sektors un kultūras idejas. Šāds centrs kalpotu arī par neformālu ideju satikšanās vietu, jo nereti sabiedriskā darba veicējiem vajadzīgs metodiskais atbalsts, uzmundrinājums un ideju apmaiņas iespējas.

Visa diskusija ir skatāma VARAM sociālo tīklu kontos: Youtube

 

Par kampaņu Kopā mēs varam vairāk!

Ir apritējušas simts dienas kopš Latvijā stājusies spēkā administratīvi teritoriālā reforma. Reformas rezultātā liela daļa pašvaldību pašlaik piedzīvo būtiskas pārmaiņas, tādēļ, lai atskatītos uz jau paveikto un kliedētu ar reformu saistītos mītus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija īsteno informatīvo kampaņu “Kopā mēs varam vairāk!”. Kampaņas laikā ministrija aicina iesaistīties diskusijās pašvaldībās. Kampaņas vietnē www.varamvairak.lv ir iespēja izpildīt testu "Klusētājs, darītājs vai dīvāna eksperts?" un noskaidrot, cik ieinteresēti cilvēki ir iesaistīties pašvaldības dzīvē un kādas ir reālās iespējas līdzdarboties.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU