DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
14. oktobrī, 2021
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Precizēti drošības pasākumi tirdzniecības vietām ārkārtējās situācijas laikā

FOTO: Paula Čurkste, LETA

Apstiprinot grozījums Ministru kabineta 2021. gada 9. oktobra rīkojumā Nr. 720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", valdība precizējusi darbības nosacījumos tirdzniecības vietām ārkārtējās situācijas laikā.

Lai mazinātu cilvēku pulcēšanos vēlās vakara stundās publiskās vietās, t.sk. tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās, tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās tiek saīsināts darba laiks līdz plkst. 21.00. Šis ierobežojums neattiecas uz pirmās nepieciešamības veikaliem – t.i., pārtikas veikaliem, aptiekām (tai skaitā veterinārajām aptiekām), optikas veikaliem, dzīvnieku barības veikaliem, preses tirdzniecības vietām, higiēnas preču veikaliem, telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietām, kā arī degvielas uzpildes stacijām, kā arī uz vitāli svarīgajiem saimnieciskajiem pakalpojumiem – t.i., banku, kurpnieku un citiem remonta pakalpojumiem, apģērbu tīrītavām, kā arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem līdzņemšanai. Visas pārējās tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietas drīkst strādāt laika posmā no plkst.6.00 līdz plkst. 21.00.

Līdz ar grozījumiem MK rīkojumā arī noteikts, ka tirdzniecības pakalpojumus epidemioloģiski nedrošā vidē var sniegt iekštelpās tikai tad, ja apmeklētāju plūsma pilnībā tiek nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem pakalpojumiem un tai ir atsevišķa ieeja no ārtelpas.

Atgādinām, ka epidemioloģiski nedrošā vidē jeb t.s. “sarkanajā” drošības režīmā, t.i. pircēji ir bez sadarbspējīgiem Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem vai ar tiem, tirdzniecības pakalpojumus iekštelpās var sniegt tikai šādās pirmās nepieciešamības preču tirdzniecības vietās: pārtikas veikalos (70 % no sortimenta ir pārtikas preces, higiēnas preces, dzīvnieku barība un preses izdevumi); aptiekās (tai skaitā veterinārās aptiekas); optikas veikalos; dzīvnieku barības veikalos; preses tirdzniecības vietās; higiēnas preču veikalos (70% no sortimenta ir higiēnas preces); telekomunikācijas preču un pakalpojumu vietās; degvielas uzpildes stacijās. Šajās tirdzniecība vietās jānosaka tāds maksimālais apmeklētāju skaits, lai vienai personai nodrošinātu ne mazāk kā 25 m2 no publiski pieejamās iekštelpu platības (vietā, kur vienam apmeklētājam publiski pieejamā telpu platība ir mazāka par 25 m2, vienlaikus var atrasties tikai viens apmeklētājs).

Tāpat tika precizēts MK rīkojuma punkts par darbības nosacījumiem tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās. Līdz ar to brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros (telpu platība virs 1500 m2 un vairāk kā 5 tirdzniecības vietas) darbība atļauta arī tiem pakalpojuma sniedzējiem un tirdzniecības vietām, kurām ir atsevišķa ieeja no ārtelpas un tiek nodrošināta apmeklētāju plūsmas nodalīšana no tirdzniecības centra koplietošanas telpām.

Vienlaikus, MK rīkojuma anotācijā tiek sniegts vairāku normu piemērošanas skaidrojums tirdzniecības nosacījumu izpildei:

  1. skaidrojot primāri nepieciešamo pakalpojumu pieejamību tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās, definēts, ka tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās atļauta tikai vitāli svarīgo pakalpojumu sniegšana, t.i. banku sniegtie pakalpojumi, kurpnieka, remonta pakalpojumi, apģērbu tīrītavas, kā arī sabiedriskā ēdināšana līdzņemšanai;
  2. attiecībā uz rīkojumā noteikto pienākumu tirdzniecības centra īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam organizēt epidemioloģiski nedrošā vidē sniegto pakalpojumu apmeklētāju plūsmas pilnīgu nodalīšanu no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem pakalpojumiem, skaidrots, ka šī prasība būs izpildīta, ja pēc attiecīgu drošības pasākumu ieviešanas praksē tiks organizēta (un par to varēs pārliecināties arī uzraudzības un kontroles iestādes) nodalīta apmeklētāju plūsma dažādās epidemioloģiskās drošības zonās, novēršot iespējamību apmeklētājiem bez sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta atrasties tirdzniecības centra “drošajās zonās” (t.i. personas ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu no nedrošās zonas drīkst nokļūt drošajās zonās, kā arī atpakaļ nedrošajā zonā, savukārt visas personas (t. sk. nevakcinētas personas) drīkst atrasties tikai tirdzniecības centra nedrošajā zonā.

Tirdzniecības centra pārvaldniekam noteikts pienākums izvietot informāciju apmeklētājiem par drošības režīmu konkrētajā zonā un organizēt kontroli starp šīm zonām. Tirdzniecības centram ir pienākums nodrošināt sadarbspējība vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta pārbaudi pie iekļuves drošajās zonās (ir pieļaujams zonu sadalījums pa stāviem u. tml., piemēram, ir pieļaujama situācija, kurā tirdzniecības centra pirmais stāvs ir nedrošā zona, bet otrais stāvs – drošā zona). Rīkojumā nav noteiktas konkrētas tehniskās prasības vai risinājumi, kā būtu nodrošināma drošo un nedrošo zonu nodalīšana, atstājot tirdzniecības centra īpašnieka vai tiesiskā pārvaldītāja ziņā izvēles brīvību apzināt un rast konkrētai situācijai piemērotāko risinājumu atbilstoši tirdzniecības dalībnieku struktūrai un izvietojumam attiecīgajā tirdzniecības centrā.

Informācija par drošības pasākumiem tirdzniecības vietās ārkārtējās situācijas laikā publicēta Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, no 11. oktobra līdz 11. janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU