Pēc neizlīdzinātiem datiem apstrādes rūpniecības apjomu pieaugums septembrī gada griezumā bija tāds pats kā pēc kalendāri koriģētiem datiem – 5,2%. Izaugsmi veicināja lielākā daļa apakšnozaru, būtiskāk – pārtikas produktu, tekstilizstrādājumu, ķīmisko produktu, mašīnu un iekārtu, kā arī nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana. Savukārt samazinājās lielākās apakšnozares – kokapstrādes – ražošanas apjomi, kā arī apģērbu un dzērienu ražošana.
Septembrī gada griezumā pieauga apstrādes rūpniecības apgrozījums gan eksportā, gan vietējā tirgū – attiecīgi par 6% un 8,9%. Straujāk auga ķīmisko produktu, datoru, elektronisko un optisko iekārtu, mašīnu un iekārtu, nemetālisko minerālu izstrādājumu, kā arī gatavo metālizstrādājumu realizācija.
Gada pirmajos trīs ceturkšņos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, apstrādes rūpniecības apjomi pēc neizlīdzinātiem datiem pieauga par 5,1%, straujākais pieaugums – pārtikas produktu, tekstilizstrādājumu un gatavo metālizstrādājumu ražošanā.
Šī gada oktobrī gan apstrādes rūpniecības uzņēmēju konfidence, gan to optimisms par ražošanas aktivitāti tuvākajos mēnešos bija līdzīgā līmenī kā pirms gada, lai gan, salīdzinot ar septembri, abi rādītāji samazinājās.
Kopumā 2026.gadā sagaidāms, ka nozares izaugsme saglabāsies stabila. Latvijas apstrādes rūpniecība turpina augt un izceļas uz eirozonas fona – saskaņā ar Eurostat datiem eirozonas rūpniecības produkcijas apjoms augustā bija par 1,1% mazāks nekā pirms gada. Eirozonas uzņēmēju aptaujas gan liecina, ka rūpniecības aktivitāte oktobrī turpināja pieaugt, kas var veicināt pieprasījumu pēc Latvijas ražojumiem. Tomēr riski saglabājas: lai gan novembra sākumā naftas cenas samazinājās, pieaugot cerībām uz konflikta Tuvajos Austrumos noregulējumu, tās joprojām ir ievērojami augstākas nekā gada sākumā, un situācijas saasināšanās var atkārtoti sadārdzināt energoresursus, izejvielas un pārvadājumus un mazināt pieprasījumu. Papildu nenoteiktību rada tirdzniecības politika, lai gan tās negatīvā ietekme līdz šim izrādījusies mērenāka, nekā sākotnēji lēsts. Savukārt izaugsmi turpina balstīt augošie ieguldījumi militāro un divējāda lietojuma preču ražošanā, kā arī citu nozīmīgu valsts projektu realizācija.
Vienlaikus uzņēmumiem arvien vairāk jāstiprina produktivitāte, tostarp ieguldot automatizācijā un digitalizācijā, lai noturētu konkurētspēju apstākļos, kad energoresursu cenas saglabājas augstas, pieaug darbaspēka un loģistikas izmaksas, finansējums kļuvis dārgāks, bet pieprasījums starptautiskajos tirgos kļūst prasīgāks un izvēlīgāks.
