Diskusijas par to, kā labāk organizēt pilsētas dzīvi naktīs un kā diennakts tumšajās stundās pilnveidot drošības situāciju un izklaides iespējas Rīgā, tika sāktas pēc deputātes Laimas Geikinas iniciatīvas izstrādāt naktsdzīves uzlabošanas konceptu.
“Visās Rīgas domes komitejās mēs aicinām deputātus būt aktīviem, nākt ar savām idejām un aktualizēt jautājumus, par kuriem vēlētos redzēt diskusiju. Mūsu komitejas dienaskārtībā ir drošības un sabiedriskās kārtības jautājumi, kurus mēs jau skatām un turpināsim skatīt nākotnē, bet šodien ir aktualizēts jautājums par Rīgas naktsdzīves izaicinājumiem. Es vēlreiz uzsveru, ka šis ir informatīvs sēdes jautājums diskusijai un viedokļu apmaiņai, kurā mēs nepieņemam saistošus lēmumus. Droša pilsēta arī naktī ir mūsu visu vienots mērķis un, lai to sasniegtu, mums ir jāidentificē akūtākās prioritātes, lai tam sekotu aktīva pašvaldības rīcība,” sacīja komitejas priekšsēdētāja Linda Ozola.
Naktsdzīves uzlabošanas koncepta iniciatīvas autore Laima Geikina deputātus informēja, ka Rīgai ir nepieciešams šāds koncepts, jo nakts laikā pilsēta saskaras ar dažādām problēmām, piemēram, apgaismojuma trūkumu, dažādu aktivitāšu trūkumu, trokšņiem, transporta nepietiekamību un citiem.
Pēc viņas paustā, naktsdzīves četri pīlāri ir urbānais dizains, ekonomika, kultūra, sports un izklaide, kā arī drošība. Geikina uzsvēra, ka Rīgai ir labas iestrādes, organizējot dažādus nakts pasākumus, piemēram, festivālu “Staro Rīga”, “Baltās naktis”, “Muzeju naktis” un citus.
Komentējot plašo sabiedrības interesi raisījušo jautājumu par jaunas “nakts mēra” pozīcijas ieviešanu, Geikina norādīja, ka “nakts mērs” nav alternatīva dienas mēram un šis termins nav jāsaprot kā jaunas amata vietas izveide.
“Mēs stereotipizējam savus priekšstatus, par to, kas ir naktsdzīve un naktsdzīves vadītājs. Tā nebūs alternatīva dienas mēram un neprasīs papildus finansējumu. Mums priekšā ir gara un ilga diskusija, vai šī pozīcija būs lokalizēta pilsētas pārvaldē vai, kā tas ir citās pilsētās, tas būs NVO jautājums. Tas būs atkarīgs no mūsu diskusiju rezultāta. Pilsēta mūsdienās sastāv no telpas, sabiedrības un laika dimensijas. Un laika dimensija līdz šim netika ņemta vērā, tāpēc ir šis piedāvājums – sākt diskusiju – ko mēs Rīgā varam darīt lietas labā,” sacīja Geikina.
Kā vienus no pirmajiem veicamajiem darbiem, deputāte minēja pētījuma organizēšanu, iegūstot datus, kuros balstīt koncepcijas izstrādi, kā arī diskutēt par nakts laika ekonomiku.
Vienlaikus komitejas deputāti, izsakot viedokli par naktsdzīves konceptu, uzteica ideju un atzīmēja, ka ir ļoti daudz jautājumu, pie kuriem strādāt, galvenokārt – kā atdzīvināt Rīgu, pielāgojot to iedzīvotāju un viesu interesēm.
Jau ziņots, ka Tallinā šāda naktsdzīves koncepcija jau ir izstrādāta, bet nav vēl ieviesta, un arī Viļņa ir veikusi iestrādes koncepcijas gatavošanā. Naktsdzīves koncepts, piemēram, jau darbojas Ņujorkā, kur nakts dzīve iedalīta vairākās kategorijās – bāri, ēdināšanas pakalpojumi, māksla un kultūra, sports un atpūta.
