DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
14. septembrī, 2021
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Latvijas un Spānijas neoficiāla (non-paper) vienošanās par godīgu pāreju uz videi draudzīgu ekonomiku

Spānijas premjera Pedro Sančesa oficiālās vizītes laikā 7. jūlijā, Latvijas un Spānijas premjeri vienojās par kopīga dokumenta izstrādi par ES klimata politiku. Neoficiālajā dokumentā (non-paper) uzsvērts, ka klimata politika ir kļuvusi par vienu no galvenajām prioritātēm Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs. Latvija un Spānija pauž kopīgu redzējumu, ka šī politika jāīsteno godīgi un sociāli iekļaujoši, akcentējot, ka iedzīvotājiem ir jābūt šī pārejas procesa centrā, jo viņu atbalsts būs būtisks, lai veiksmīgi īstenotu pāreju uz videi draudzīgu ekonomiku.

SPĀNIJAS UN LATVIJAS NEOFICIĀLA VIENOŠANĀS (NON-PAPER) PAR GODĪGU PĀREJU UZ VIDEI DRAUDZĪGU EKONOMIKU

Eiropas Savienībā notiek pāreja uz videi draudzīgu ekonomiku un digitalizāciju, kas pārveidos mūsu ekonomikas. Lai arī Eiropas Savienība jau ir atzinusi šo abu  pāreju nozīmīgumu, Covid-19 pandēmija to ir papildus  veicinājusi, un turpmākajos gados atveseļošanas plāns Next Generation EU būs svarīgs instruments to nodrošināšanai.

Eiropadome ir pieņēmusi būtisku lēmumu  un vienojusies par saistošu ES mērķi, kas paredz līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55%, salīdzinot ar 1990. gadu. Šā gada 14. jūlijā Komisija publicēja klimata tiesību aktu kopumu “Fit for 55”, lai nodrošinātu, ka ES likumdošana ir gatava šo mērķu īstenošanai.

Tas ir tikai procesa sākums - dalībvalstīm vēl jāveic rūpīga visu tiesību aktu priekšlikumu analīze, lai septembrī varētu sākt sarunas Padomes līmenī, un Spānija un Latvija aicina īstenot godīgu pāreju uz videi draudzīgu ekonomiku.

Mūsu valstis ir pārliecinātas par nepieciešamību īstenot pāreju uz videi draudzīgu ekonomiku. Šī pāreja ir nepieciešama, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un nodrošinātu nākamajām paaudzēm tīru vidi un saglabātu bioloģisko daudzveidību.

Tāpēc neapšaubāmi pāreja uz videi draudzīgu ekonomiku ir ES un tās dalībvalstu prioritāte, un mums ir jānodrošina, ka šī pāreja tiek īstenota godīgā un sociāli iekļaujošā veidā, izvirzot iedzīvotājus šī pārejas procesa centrā.

Abas valstis ir gatavas turpināt adaptācijas politiku, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz klimatu, kas būtiski ietekmēs Eiropas Zaļo kursu un “Fit for 55”.

Minēto iemeslu dēļ Spānija un Latvija vēlas paust savu nostāju par vairākiem konkrētiem Komisijas priekšlikumiem:

  • Viens no tiesību aktu kopuma ”Fit for 55” galvenajiem mērķiem ir stiprināt vienoto tirgu, kas ir viens no lielākajiem Eiropas Savienības sasniegumiem.
  • Emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomas paplašināšana attiecībā uz transportu un ēkām rada bažas, jo tas radītu proporcionāli lielākas izmaksas mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, kā arī maziem un vidējiem uzņēmumiem. Ierosinātā Sociālā klimata fonda darbība ir pārāk komplicēta un risinājums  pārāk sarežģīts, lai varētu novērst šīs paplašināšanas radītās regresīvās sekas.
  • Saistību pārdales regulā jāiekļauj katras dalībvalsts mērķi, kas ir samērīgi un reāli.
  • Jaunajā zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) regulā jāņem vērā ne tikai pašreizējie, bet arī nākotnes klimata apstākļi dažādās dalībvalstīs, novērtējot to absorbcijas spēju.

Oglekļa ievedkorekcijas mehānismam (CBAM) būs būtiska nozīme, īstenojot pāreju uz videi draudzīgu ekonomiku. ES ir jāizvairās no oglekļa emisiju pārvirzes riska, kas varētu dot ekonomisku labumu trešajām valstīm, kuras nav apņēmušās cīnīties pret klimata pārmaiņām.

Klimata tiesību aktu kopumam “Fit for 55“jākļūst par atspēriena punktu klimata politikas integrācijai kā starpnozaru elementam dažādās Eiropas Savienības politikās, kā arī par ilgtspējīgas izaugsmes, nodarbinātības un konkurētspējas galveno virzītājspēku. Īstenojot Zaļo kursu, iedzīvotājiem ir jābūt pārejas procesa centrā, jo viņu atbalsts būs būtisks, lai veiksmīgi īstenotu  pāreju uz videi draudzīgu ekonomiku.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, no 11. oktobra līdz 11. janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU