Jaunās sezonas sākumā gaidāmi vēl četri muzikāli daudzveidīgi koncerti, kuros uzstāsies grupa „Arcandella”, saksofonu kvartets „Atomos”, flautiste Dita Krenberga, pianiste Sana Villeruša, čellistes Inga Ozola, Māra Botmane, klavesīniste Ieva Saliete, dziedātāja Ilze Grēvele-Skaraine un flautiste Maija Kļaviņa.
„Latvijas Radio 3 - Klasika rīkotos koncertus raksturo žanriska un stilistiska daudzveidība - šoruden skanēs gan pirmatskaņojumi un latviešu komponistu klasika, gan džeza un pasaules tautu mūzika, kā arī baroka pērles programmā “Hendelis un laikabiedri”, kas 19. decembrī tiešraidē no Rīgas būs dzirdama visā Eiropā," teica Latvijas Radio 3 - Klasika mūzikas ierakstu un Latvijas Radio 1. studijas koncertu producente Anna Veismane.
Programma "Mūžs. Alnim Zaķim - 90" jubilejas gadā godinās leģendāro un ilggadējo Latvijas Radio bigbenda vadītāju, diriģentu, komponistu un aranžētāju, izcilo vijolnieku Alni Zaķi (19.01.1931. -17.09.2012), kurš, pārvaldot arī saksofonu un klarneti, bija neaizstājams Rīgas estrādes orķestra (REO) skanējumā. A. Zaķis ne tikai instrumentēja vissarežģītākās džeza partitūras, Džordža Gēršvina "Porgiju un Besu" ieskaitot, bet arī iestudēja orķestra programmas, strādāja ar solistiem, vokālo ansambli.
Aļņa Zaķa nopelnus Latvijas populārās un džeza mūzikas vēsturē nav iespējams pārvērtēt – viņš ir veselas paaudzes simbols. Lai atceramies kaut vai leģendāros "Mikrofona" dziesmu aptaujas koncertus, kuru neatņemama sastāvdaļa bija Latvijas Radio vieglās un estrādes mūzikas orķestris viņa vadībā. Ilggadējais orķestra vadītāja darbs rezultējās izcilā Radio orķestra skanējumā, ko droši varēja salīdzināt ar labākajiem pasaules džeza bigbendiem.
A. Zaķa radošais mantojums ir liels – vairāk nekā 60 dziesmu, ap 100 instrumentālu skaņdarbu, ap 1000 aranžējumu, piedalīšanās vairāku filmu mūzikas ieskaņošanā, kā arī neskaitāmi koncerti un ieraksti radio mūža garumā. Kaut arī savulaik A. Zaķis bija ļoti populāra un pazīstama personība, tomēr viņa muzikālais mantojums mūsdienās nebūt nav tik plaši zināms, tādēļ īpaši nozīmīgi ir tie koncerti, kuros skan nu jau par klasiku kļuvušās viņa instrumentālās kompozīcijas, skaņdarbu aranžējumi un dziesmas, jo tieši šī mūzika ir veidojusi Latvijas populārās un džeza mūzikas tradīciju.
„Mirage Jazz Orchestra”, ko vada Lauris Amantovs, ir viens no spožākajiem šāda veida kolektīviem Latvijā, kas darbojas 18 gadu garumā un sniedzis neskaitāmus koncertus patiesiem džeza faniem un bigbenda mūzikas cienītājiem gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Kolektīvs uzstājies kopā ar daudziem slaveniem Latvijas un ārzemju mūziķiem, piedalījies TV un radio šovos. Pateicoties Latvijas vadošo džeza mūziķu dalībai Mirage Jazz Orchestra, kolektīvs uzskatāms par vienu no galvenajiem Latvijas džeza tradīcijas turpinātājiem, kopējiem un popularizētājiem.
Koncertu rīko "Džeza orķestru atbalsta biedrība" sadarbībā ar Latvijas Radio 3 – Klasika.
Turpmākie šī gada koncerti Latvijas Radio 1. studijā
18. oktobrī plkst. 18.00 ar dažādu tautu etnomūziku uzstāsies grupa Arcandella, kurā apvienojušies dziedātāji Aiga Bokanova un Kārlis Saržants, pianists Rihards Plešanovs, kontrabasists Oskars Bokanovs, akordeonisti Rolands Zelčs un Māris Rozenfelds, kā arī vijolnieki Liene Brence un Konstantīns Paturskis. Koncertu vadīs Inga Saksone.
8. novembrī plkst. 18.00 uzstāsies saksofonu kvartets Atomos, bet koncerta īpašā viešņa būs dzejniece Inga Gaile. Programmā – latviešu autoru jaundarbu pirmatskaņojumi. Koncertu vadīs Anna Veismane.
29. novembrī plkst. 18.00 koncertu sniegs flautiste Dita Krenberga, čelliste Inga Ozola un pianiste Sana Villeruša. Arī šajā programmā godā tiks celta latviešu komponistu mūzika. Koncerta vadīšana būs Lienes Jakovļevas pārziņā.
19. decembrī plkst. 16.00 Eiroradio tiešraidē Georga Frīdriha Hendeļa un viņa laikabiedru mūziku piedāvās klavesīniste Ieva Saliete, dziedātāja Ilze Grēvele-Skaraine, flautiste Maija Kļaviņa un čelliste Māra Botmane. Koncerta vadītājs būs Orests Silabriedis.
Par Latvijas Radio
Latvijas Radio ir sabiedriskais medijs Latvijā, kas raida kopš 1925. gada 1. novembra un ir vecākais radio Baltijas valstīs. Šobrīd tas saglabā līdera pozīciju sasniegtās auditorijas ziņā ne vien Latvijas radiostaciju, bet arī Baltijas valstu sabiedrisko radio vidū.
Latvijas Radio ir stabils tirgus līderis Latvijas raidstaciju segmentā, kā arī Baltijas valstu sabiedrisko radio vidū. Kopējā tirgus daļa ir 38,9% un sasniegtā auditorija 761 tūkstoši klausītāju nedēļā jeb 40% no Latvijas iedzīvotājiem. Visklausītākais radio Latvijā ir latviešu populārās mūzikas raidstacija “Latvijas Radio 2”, kuru klausās vairāk nekā 447 tūkstoši klausītāju nedēļā. “Latvijas Radio 1” ik nedēļu sasniedz ap 317 tūkstošiem klausītāju un ir trešais klausītākais radiokanāls Latvijā.
Latvijas Radio veido piecas programmas: Latvijas Radio 1 (trešais klausītākais kanāls Latvijā), Latvijas Radio 2 (visklausītākā radio stacija Latvijā), Latvijas Radio 3 – Klasika (vienīgais klasiskās mūzikas kanāls Latvijā), Latvijas Radio 4 – Doma laukums (kanāls mazākumtautību valodās), jauniešu multimediālā platforma Latvijas Radio 5 – Pieci.lv, kā arī dažādās mūzikas kanāla Latvijas Radio 6 – NABA retranslācija.
Latvijas Radio darbojas unikāla Skaņu ierakstu studija – vienīgā Baltijā, kas augstā kvalitātē veic liela dalībnieku sastāva muzikālos ierakstus. Fonotēkā uzkrāts ap pusmiljonu ieskaņojumu, kas ir vērtīgs vēsturisks un kultūras mantojums.
