DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
27. jūlijā, 2021
Lasīšanai: 2 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Dagmāra Beitnere-Le Galla Beļģijas vēstniekam: sadarbība zinātnē - būtisks ieguldījums valsts attīstībā

FOTO: Ieva Ābele, Saeima

Esam ieinteresēti ciešākā sadarbībā ar Beļģiju, it sevišķi zinātnē un pētniecībā, kur mums jau ir labas iestrādes. Zinātne sniedz būtisku ieguldījumu valsts attīstībā un ir būtiska visai cilvēcei, otrdien, 27.jūlijā, sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla, attālināti tiekoties ar Beļģijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Hugo Brauversu (Hugo Brauwers), kurš noslēdz savu kadenci Latvijā.

D.Beitnere-Le Galla kā īpaši perspektīvu izcēla ķīmijas un farmācijas industriju, savukārt vēstnieks akcentēja medicīnu, kurā jau vēsturiski starp Latviju un Beļģiju pastāvot cieši kontakti. Turklāt Covid-19 pandēmija spilgti iezīmējusi nepieciešamību aktīvi sadarboties arī šajā jomā un attīstīt dzīvības zinātnes.

“Beļģija mums ir emocionāli tuva Eiropas valsts, jo ciešās saites, kas veidojas ar Briseli, rada lielisku pamatu mūsu divpusējai sadarbībai,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre.

Gan Latvija, gan Beļģija ir salīdzinoši nelielas pēc izmēra, taču tas ļauj mums labāk izprast vienam otru, teica D.Beitnere-Le Galla, akcentējot, ka arī nelielām valstīm var būt spēcīga balss starptautiskā līmenī. Vēstnieks uzsvēra, ka būtisku ieguldījumu sniedz arī cieši parlamentārie kontakti, tostarp Baltijas valstu deputātu sadarbība ar Beniluksa valstu - Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas – parlamentāriešiem.

Saeimas priekšsēdētājas biedre pateicās Beļģijai par ciešo atbalstu, tostarp aizsardzības jomā. Beļģija bija pirmā NATO dalībvalsts, kas 2004.gadā sāka patruļas Baltijas valstu gaisa telpā. Vēstnieks apliecināja, ka Beļģija turpinās patrulēt virs Baltijas valstīm un ir gatava turpināt operācijas arī Baltijas jūrā.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, līdz 28. februārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU